Sveikas, meitenes! Lasu forumu jau vairākus gadus, nekad nebiju piedalījusies, tomēr visam pienāk savs laiks. Es gribu jums izstāstīt savu situāciju, un dzirdēt jebko, kas kādai sakāms.
Mēs draudzējamies jau gandrīz gadu, viss sākās brīnišķīgi, viens otram veltījām gandrīz visu savu laiku. Pamazām tas mainījās, izdzīvojām ārkārtīgās pieķeršanās laiku, un no manas puses iezagās greizsirdība pret draugiem, pret skolas lietām, pret visu. Es viņam tik ļoti bieži esmu neļāvusi iet ar draugiem izklaidēties, darīt jebko, kas neiekļauj mani. Pēdējā laikā bieži strīdamies, man visu laiku kaut kas neliekas kārtībā, pārmetu, ka viņš pārāk maz laika man velta, ka man par maz viņa uzmanības, visu laiku pietrūkst kontakta. Pagājušo nedēļu viņš bija projām, es ļoti sailgojos. Šodien es viņam piezvanīju, protams, gandrīz vai jau pašas sarunas sākumā saķu pārmest, ka viņš jau vakar kā atbraucis mājās un nemaz negrib mani satikt. Ilgas sarunas un vārdiskas spaidīšanas laikā es izspiedu, ka šīs nedēļas laikā viņam manis pietrūcis tik maz, ka tagad nav nemaz tā, ka gribētos pa galvu pa kaklu skriet un mani satikt, un ka apnicis ir strīdēties un klausīties manos pārmetumos. Uz manu jautājumu, vai viņš ir gatavs šķirties un to visu izbeigt, es saņēmu apstiprinošu atbildi. Tomēr norunājām, ka dosim tam visam vēl laiku, un tad redzēs kā būs.
Tas, ko gribu jautāt, ir kā lai es, muļķa meitene, kurai šobrīd ir tā atvērtas acis, ka nekad vairs neaizvērsies, iegūstu viņa interesi turpināt ar mani attiecības un mēģināt tās nezaudēt? Es pati saprotu, ka esmu viņam nozāģējusi visas jūtas, kas pret mani bijušas, nākotni vairs neredz kopīgu, tomēr, ja piekrita dot laiku, tad es gribu to iespēju ņemt, neko nesabojājot uzlabot mūsu attiecības un ļaut viņam ieraudzīt to, par ko viņš mani sākumā iemīlēja.
Man ir tik ļoti bail to visu pazaudēt, es vispār neredzu vairs sevi un savu dzīvi bez viņa, un doma, ka es viņam vairs neesmu nozīmīga dzen mani ārprātā.
Es ļoti mēģināšu sakārtot pati sevi tik, cik ātri un labi to vien varēšu, tomēr man ir nepieciešams kāds padoms no malas, lai saprastu, kā man attiekties pret viņu. Ko man darīt, kā rīkoties?
29
