Esmu nonākusi diezgan sarežģītā situācijā. Lieta tāda, ka vairāk kā pusotru mēnesi strādāju jaunā darbā. Viss būtu labi, ja vien es ar katru mirkli vairāk nesāktu saprast to, ka priekšnieks no manis vēlas ko vairāk. Darba attiecību sākumā pusdienu izmaksāšana un nelielas dāvaniņas par labi paveiktiem darbiem šķita normāla parādība, jo man ar viņu diezgan daudz un bieži ir jākontaktējas/jākonsultējas, bet tagad? Tagad ir vēstules, zvani (ne par darba lietām), uzaicinājumi vakariņās, kaut esmu stingri norādījusi, ka vienīgais, ko vēlos no sava priekšnieka, ir darba attiecības (un nekas vairāk). Vislielākā problēma sākas tur, ka man tiešām patīk savs darbs (daru to, ko esmu allaž vēlējusies), arī atalgojums ir vairāk kā labs, bet jūtos vairāk kā priekšnieka 'spēļmantiņa', līdz ar to - tiešām baidos no tā, ka kādu dienu es varētu tikt atlaista, jo viņš sapratīs, ka mani viņam nedabūt.
Atliek vēlpiebilst to, ka viņš ir vien pāris gadus vecāks par mani. Ahh.
Viedokļi? Pieredze? Ko jūs darītu manā vietā?
137
