Izdegšanas sindroms

Iedot nedēļu atvaļinājuma (pirmais, kas ienāca prātā)

Piedāvāt apmaksātu atvaļinājumu.
Pie izdegšanas nelīdzēs ne prēmijas, ne darba apstākļu uzlabošana. Vajag vienkārši pārtraukumu darbā.
Tikai nav jau teikts, ka pāris nedēļas būs pietiekami, lai darbinieka enerģija un darba spējas atgrieztos.

Mana kolēģe izdegšanu nespēja atgriezt pat tik ilgā periodā, kā dekrēts un bērna kopšanas atvaļinājums.
(mums ir daļēji radošais darbs)

Izdegšanas sindroms ir viena no modernajām slimībām tāpat kā veģetatīvā distonija?

jap, tas ir tas, ko iedomājos. kā arī psihologa konsultāciju.
vēl varianti???

Lai aizbrauc ceļojumā. Rekreatīvais tūrisms varbūt līdzētu..?!

Noteikti atvaļinājums, bet zinu ka iepriekšējā darbā man arī tas nelīdzēja... atnācu un gribēju izvemties tās telpas vien ieraugot, bet nu tas noteikti arī bija tāpēc, ka centos bet mani nenovērtēja... ja man būtu iedoti papildus darbiņi, kurus varētu veikt un kāds man pasistu pa plecu un teiktu malacis... tad varbūt būtu man stimuls parādījies... bēt 'ta kā jau ilgu laiku tēmēju zu paaukstinājumu, visu jau zināju un visu jau mācēju, bet vadītāja to vienkāŗsi nepamanīja ( arī tad kad tiešā tekstā teicu) tad jā man nolaidās rokas un esmu totālā starā , ka tiku no turienes prom... :)

be_delicious: Jā, noteikti. abas savā starpā arī daļēji saistītas

be_delicious
Ja, piemēram, 5 gadus no vietas esi norāvusies nepārtrauktā spraigā, radošā darbā ar pārnedēļu atvaļinājumiem, un pienāk brīdis, kad nedēļām vairs neko nevari izdomāt, tad tā diezvai ir izdomāta mūsdienu slimība.
Izdegšanas sindroms drīzāk ir pakārtots pārstrādāšanās stāvoklim, ne psiholoģiskai vainai.

Nu ok - es te tikai par garīgo darbu, taspats jau arī fiziskā darba variantā.
Visam ir savas robežas.

Vislabāk droši vien būtu aprunāties ar to darbinieku, noskaidrot, kas par problēmām un kā palīdzēt. Varbūt vienkārši palicis slinkāks, nesasita tā sfēra, sapratis, ka nav viņa lauciņš, bet naudu vajag. Varbūt cilvēks nejūtas novērtēts vai neredz izaugsmes iespējas vai kolektīvā ir slikts noskaņojums, intrigas, kas nogurdina. Ne vienmēr pie vainas ir tieši izdegšanas sindroms. Un varbūt cilvēks pats nekādas problēmas nav pamanījis un aizdomājies.

Man bija, kas līdzīgs iepriekšējā darbā - liela slodze (pluss mācības), darbā nemitīgs stress, jāpaspēj, jo termiņi, termiņi, termiņi, virstundas utt. centos, bet jutos nenovērtēta (ne reizi nesaņēmu pat uzslavu, nerunājot par prēmiju), reāli, beigās nebija ne motivācijas, spēka, ne vēlme strādāt. Sāka parādīties riebums pret to vietu. Jutos izsmelta. Priekšnieks piedāvāja bezalgas atvaļinājumu, bet es uzrakstīju atlūgumu, jo sapratu, ka nav mana vieta. Nezinu vai tas ir izdegšanas sindroms, bet manā gadījumā palīdzēja tikai darba vietas maiņa.

Nevaru komentēt autores gadījumu, bet mūsdienās ļoti daudzi sev piedēvē visādas slimības, to pašu VĢ - cilvēkam slinkums, viņš izlaists līdz nemaņai un lepni staigā apkārt un visiem paziņo, ka viņam ir VĢ.

Godīgi sakot agrāk nezināju, kas ir izdegšana, un ar to saskāros pirms pāris gadiem, intensīvi strādāju ilgu laiku, rezultātā man notika kaut kāds psiholoģiskais lūzums, jo viss bija jādara ātri, tagad liekas neiedomājami, bet es nācu mājās raudāju, un nevaru īsti izskaidrot līdz galam no kā. Un manā skatījumā var palīdzēt darba vietas maiņa, absolūta vides maiņa. Jo man pēc tādas izdegšanas bija sajūta, ka viss esmu nonākusi kaut kādā galējā punktā kur esmu ieguvusi visu, un ja ilgāk palikšu es savā profesionālajā izaugsmē apstāšos. Bet katram tas ir dziļi individuāli, citam tiktiešām palīdz atvalinājums...

Nē, izdegšanas sindroms nav nekas izdomāts. Mūsdienās tā tomēr ir diagnoze. Tāpat kā ejot laikam mainās tehnoloģijas utt., tāpat tiek atklātas arī jaunas slimības. Veģatīvā distonija ir ļoti diskutabls jautājums tiem, kas ar to smagā formā nav saskārušies, tie, kas ar to spiesti sadzīvot, īpaši nešaubās, un nebūt nav sliņķi un ar to nelielās. ;)

Arī man ikdienā ir smagi visu apvienot, daudzām manām draudzenēm (par viņām vispār brīnos, kā vēl funkcionē!), un pareizākais pret savu veselību būtu apstāties un nomest no pleciem lieko! Bet te atkal domas, ka tas vienkārši jāpacieš, ka jāmaksā komunālie, ka gribas jaunas kurpes...
Mana atslēga šobrīd, jo tomēr varu atrast nedaudz laika (atšķirībā no tām draudzenēm), ir fiziskas aktivitātes un ķermeņa palutināšana (baseins, sauna, masāža). Tas tiešām palīdz. :)
Ja skaidri zinātu, ko CITU vēlos un varu savā dzīvē, es mainītu to! Bet šobrīd daru foršas lietas, kas patīk, bišķiņ jāpacieš fakts, ka ir mazliet par smagu.