Visai sliktas. Mēs vispār esam ļoti, ļoti dažādi cilvēki, mums ir dažādas intereses, dažādas vērtības dzīvē. Mana māte ir ļoti racionāli domājoša, pedantiska, es esmu staigājošs haoss, dzīvi arī uztveru ļoti viegli, man nepārtraukti galvā rosās kaut kādas trakas, neprātīgas idejas un fantāzijas kuras viņa neizprot. Mēs arī nekad tā atklāti nerunājam, man reizēm šķiet, ka es nemaz nezinu kāda patiesībā ir mana māte, nu, visādus viņas pārdzīvojumus un ko viņa vispār jūt. Man ar tēvu ir vieglāk, gan sarunāties, gan vairāk kopīgu interešu, tā ir bijis jau kopš agras bērnības, jo drīzāk braucu ar viņu makšķerēt, nekā gāju kaut kur ar māti. :) Bet es neuzskatu, ka tas ir kaut kā skumji vai slikti, man nepietrūkst tādu ļoti draudzīgu attiecību ar māti, jo es neuzskatu, ka tas ir ļoti nepieciešams. Māte ir māte, draudzenes ir draudzenes.
2715
