Dažas nedēļas atpakaļ bijām izbraukuši ar draugu un viņa draugiem/paziņām ballēties. Starp viņiem bija arī mana puiša labākais draugs. Skatījos uz viņu savstarpējām attiecībām un sapratu, ka man tā džeku draudzība ir mīkla. It kā - stiprāka par visu. Meiteni nevar sadalīt - štrunts, gan jau kaut kā sadzīvosim, aizmirsīsim un tā tālāk. Bet, kad sākas darīšanas ar naudu... skatos un brīnos.
Nezinu, kā jums, bet man ar draudzenēm ir brīvais režīms. Neskaitu, cik reizes es uzsaucu viņām pusdienas vai ballītes un cik viņas man. Es no tādām attiecībām gūstu prieku. Man daudz svarīgāka ir kompānija, garīgais baudījums, ko sniedz komunicēšana ar draugiem.
Tad nu es tā sēdēju mašīnā, klausījos kā abi strīdējās, kurš kuram cik ir parādā, kurš lējis benzīnu un kurš pircis alkoholu, un brīnījos. Zinu, ka mana vīrieša labākais draugs nav no tiem dāsnajiem, ko gan nevaru teikt par savu draugu. Viņš nav no kapeiku skaitītājiem, kaut gan mēdz iziet uz principiem, ja es nogāžu podus, kuru labošanai nepieciešama nauda. Bet tur viņi abi sakasījās par kaut kādiem 8 Ls, ko manējais it kā esot palicis parādā un tagad viņam par tiem 8 Ls esot jālej benzīns. Lieki teikt, ka nevienam no mums nebūtu ne mazāko problēmu ieliet tam čalim to benzīnu, bet nē - mans sāk kasīties par to, ka viņš redz tad un tad alko uzlicis, es esot arī kaut ko pirkusi kaut kādam baļļukam (par ko es vispār biju jau aizmirsusi) un tā tālāk. Es jau nejaucos, jo tās ir viņu savstarpējās darīšanas, bet mani izbrīnīja tāds attiecību modelis.
Tad nu jautājums - kā ar jūsu draugiem? Ir gadījies novērot šādas "skaidrošanās" viņu un viņu draugu starpā vai mans puisis tomēr ir skopulis pēc jūsu domām?
P.S. Es, personīgi šajā situācijā mana drauga vietā būtu ielējusi viņam to benzīnu tikai tāpēc, lai šis aizverās, bet manējais, kad viņam to pateicu, man uzbrēca, ka neesot nevienam neko parādā, tad nu es klusēju par šo lietu.