Ja Tu negribi dzirdēt atbildi, tad neuzdod jautājumu! Iesaku tev visu šo saglabāt un palasīt pēc 5 gadiem, tad sapratīsi pilnīgi visu, ko meitenes Tev teica. Katram dzīvē ir bijušas smagas situācijas, tāpēc nevajag teikt tagad- es visu saprotu, man ir gājis smagi. Acīmredzot, ne pietiekami smagi, lai Tu spētu normāli uzvesties šajā situācijā. Man arī ir gājis visādi un neesmu daudz vecāka par Tevi, bet ir jāsamierinās ar to, ka ir daudz kas, ko Tu vēl nezini un ko Tavos 18 gados gūtā smagā un sūrā pieredze neiedos.
Lasot Tevis rakstīto, prātā nāk teiciens: "Pati izdomāju, pati apvainojos." Tik tiešām. Un kur Tev bija jāskrien, viņš tik slikts, kā jābēg projām? Daudz esi minējusi "visu paturu sevī, nepatīk stāstīt". Un ko Tu tagad gaidi, ka puisis sāks Tevi prašņāt? Ja gribi kādu mainīt, sāc ar sevi! Es Tava puiša vietā Tev arī pakaļ neskrietu. Tu piedzēries un rakstīji viņam ka Tev ir slikti, tas ir pirmais, kas norāda, ka gribēji, lai viņš Tevi žēlo. Ka Tev trūkst uzmanības no viņa. Bet ir arī citi veidi, kā to izpaust, piemēram, vienkārši pateikt?
Pameta savā mājā uz 3h.. Nu a ko, varēji iet mājās. Bet nē, kā nopērts suns skrēji pie viņa. Ja reiz Tu esi tik gudra, kā sevi te uztaisi, atbildot uz komentāriem, tad Tev arī jābūt tik gudrai, lai saprastu, ka pati biji vainīga un neviens neskries šitādu sīkumu dēļ mainīties, mainies Tu pati, tad mainīsies arī visi citi, vai arī veids, kā tu šos visus citus sapratīsi.
Labi, emociju uzplūdā sadarīji stulbības. Katram gadās pakļauties emocijām. Bet vismaz ir tas pašai jāaptver, nevis jāgaida apžēlošana no puiša un no cosmo. Ja sadarīji muļķības, tad ej un atvainojies, vērs to visu par labu, jo šoreiz vainīga, šķiet, biji Tu! Kādā sakarā puisim tagad Tev būtu jāraksta? Viņš nav nekāds klēpja sunītis, kam būtu jāskrien. Tu izdarīji- Tu arī labo. Tu nezini, ko viņš atbildēs, kā reaģēs? Un Tu domā, ka sēžot forumā to kaut kur izpīpēsi, ko tad īsti viņš domā vai grib? NĒ. Vienīgais veids, kā uzzināt viņa atbildi, ir pajautāt.
Ja Tu gribi būt tik liela un pieaugusi, kādu sevi uztaisi šeit forumā ar komentāriem, tad esi tik liela, lai mācētu kaut daļu no savām sadarītajām muļķībām vērst par labu.
Pirms biju izlasījusi visus komentārus, gribēju ieteikt kaut ko maigāku, uzmundrināt Tevi, bet, lasot Tavas atbildes uz citiem komentāriem, saprotu, ka šobrīt Tu nelūdz neko vairāk par žēlošanu un sava tēla spodrināšanu. Un, tā kā es neesmu vienīgā,kas to šeit saka, varbūt ir vērts apdomāt.