BEZTĒMA 28/10

Ara sausmigs laiks, sezu majaa un gaudoju...
Es tiesam nesaprotu, kapec dziive man piespelee nepareizos cilveekus :(

Dellicious, es arī apraudājos.. tik žēl bija skatīties kā tas vīrietis par bērniem stāstija.. :(

mhm, Man tajā brīdī sagribējās viņam un tiem bērniņiem atdot visu, kas man ir.

Jā, es arī tā uzreiz iedomājos...

Aizrāvos ar jauno seriālu Ēnu spēles, mauprāt, daudz veiksmīgāks par Ugunsgrēku.

Ā, man arī sirds sāpīgi sažņaudzās, skatoties Nekā Personīga... Prieks, ka beidzot arī Nekā Personīga un IR beidzot ir atvēruši acis, nomainot retoriskās runas par Latvijas veiksmes stāstu, un pievērsušies sociālās nevienlīdzības jautājumiem...

Nu, es arī knapi turējos, skatoties Nekā personīga.
šausmīgi vispār.

Bet es brūnos par to, ka tagad pēc tā pētījuma visiem acis atsprāgušas vaļā....vai tiešām visi līdz šim domāja, ka nabadzības nav? ka tas, ka pie ALfas nav, kur mašīnu nolikt, parāda, ka krīze ir beigusies??
laukos tās ainiņas ir pavisam citas.

bet par beztēmu-sēžu, strādāju un cīnos ar savu besi.

Mani tikko pārņēma lielas bailes, kāds izdauzīja stiklu mājas ieejas durvīm. Tieši pirms dažām minūtēm biju izgājusi uzpīpēt. Fui, es vēl mājās esmu viena. Dzīvoju pirmajā stāvā tieši blakus tām durvīm, skaņa bija tik spēcīga, ka likās man logi plīst. Jāpiebilst, ka gada laikā tā jau ir trešā reize. Gribu mājās suni. :D

Meklēju to diskusiju par meiteni-spridzekli, pa acu galam kur manīju, gribējās iekomentēt - nazīc! :D

Āāh, šodien pēc gada pauzes biju solārijā, nu kaut kāda laimes stimula deva tomēr tur tiek iegūta (D vitamīns dvēselei, vai?)

luīzeluīze - man pat asaras acīs saskrēja. Paskatījos uz savu mazo, un tik skumji palika..

karinjo-ko es nezinu :D

Te kaut kur meitene prasīja, ar ko asociējas meitene- spridzeklis :D

es jau domāju,ka būšu nez ko izdarījusi un neatceros :D

Es arī skatoties Nekā personīga raudāju kā mazs bērns...skumji! :(

piparene, PirmāSieviete, man šķiet lielākajai daļai tas nav noslēpums, bet, kā jau parasti ar nepatīkamām lietām, - labāk nogrūst tās malā un par tām nedomāt. Mani vecāki iegādājās vasaras māju laukos, tāpēc pietiekami daudz lauku dzīves ainu esmu redzējusi. Zinu, kādu skolotāju (!), kas papildus darbam skolā piestrādā govju fermā, jo ar savu skolotājas aldziņu nevar uzturēt 2 bērnus. Tādos brīžos es nevaru izvilkt savu aifonu no somas, esmu arī melojusi par to, cik pelnu (vai to noklusējusi),ko pērku jo MAN IR KAUNS.

Es arī noskatījos un man nāk asaras, jo tas vīrietis izskatās, ka grib strādāt un ka nav nekāds dzērājs un nepraša, un es zinu cilvēkus, kas šeit Rīgā tādu darbu pat par 500Ls nenovērtē, kur tev apmaksā gan ceļu, gan uztaisa pusdienas gan sniedz dzīvesvietu. Nav kaut kas šai sistēmā kārtībā

Par ko īsti bija runa tai sižetā? īsumā