Sāpīte

Ai, lauvēn, es drusku par ko citu:) Ja abi ir vienādi, tad attīstība un harmonija nav iespējama. Jo vīrietim un sievietei ir atšķirīgas enerģijas un arī atšķirīgas vēlēšanās. Motors darbojas, ja saliek kopā plusu ar mīnusu, nevis divus plusus vai divus mīnusus. Protams, var arī tā, kā Tu saki, bet runa ir par patiesu LAIMI attiecībās, nevis cīņu. Iedvesmo vīrieti, lai viņš pieņemtu pareizos lemums un, sekojot viņam baudu izjustīsi ka Tu, tā viņš. Nu ņemsim kaut vai seksu - arī tur ir viss tas pats - vīrietis gūst baudu no iegūšanas, sieviete - no atdošanās.

Es laikam attiecības uztveru savādāk. Man nav ar vīrieti jācīnās par to, kurš attiecībās ir galvenais. Mēs esam puslīdz līdzvērtīgi, ir jomas, kurās viņš ir pārāks, tā pat, kā man ir jomas, kurās es esmu pārāka par viņu. Protams, ka ir patīkami ik pa reizei aizslēpties ar sava stiprā vīrieša.
Man personīgi nemaz nederētu attiecību modelis, kur man būtu jāpaļaujas tikai uz vīrieti.

lana - man jautājums: visam, ko raksti, ir saistība ar Antru?

Attiecībā uz tādām sievietēm/ meitenēm, kā lauvēns, nav tā teikt jēgas stāstīt, mēģināt pierādīt, aizstāvēties. Viņa pati kaut kad nonāks pie tā, vai arī savu dzīvi nodzīvos, nepieredzot, kā vēl labāk varētu būt bijis.

Antru? Nē, nav gan:)! Mana mamma bija Antra, bet citas nozīmīgas Antras manā dzīvē nav bijis....Kāpēc šāds jautājums, esmu patiesi izbrīnīta...

womankind, mani vecāki man ir labs piemērs, kā būtu jādzīvo attiecībās.
Nedomāju, ka Tu varētu pateikt, kurš attiecību modelis ir labāks vai sliktāks vai kurš nodzīvos laimīgāk, vai nelaimīgāk. Vienkārši ne visiem cilvēkiem der viens un tas pats attiecību modelis, tik daudz jau nu vajadzētu saprast.

He!Man ir līdzīga situācija. Tgd gaidu mazo un kādu gadu būšu mājās sēdētāaj.
Kad strīdamies,nevaru piekapties. KKO vnm burksku pretī. Tgd esmu iemācījusies paklusēt,bet vienalga palikt un darīt pa savam :D
Viņiem neieskaidrostaisnību:D

Var jau būt, ka tā arī ir, lauvēn - kam lemts rāpot, nevarēs lidot.:) Bet ko nu mums saprast...

Es neklusēju un neļauju sevi pabāzt zem tupeles. Vīrietim, ar kuru šobrīd esmu kopā arī neesmu tādu vēlēšanos pamanījusi.
Es esmu par kompromisiem, bet es esmu pret to, ka man vajadzētu apbrīnas pilnām acīm uz viņu skatīties, visam truli piekrist, lai tikai nebūtu kašķi un miers mājās. Ja viņš runā pilnīgas stulbības, es nestāvēšu klusu un nemāšu ar galvu vadoties pēc principa - esmu sieviete, tāpēc piekritīšu.
Man ir savs temperaments un ja vīrietis vēlas man uzspiest savas domas, norādīt man ''sievietes vietu'' un ir iedomājies, ka es cietīšu klusu, tad mums nav iespējama kopīga nākotne. Neesmu tas sieviešu tips.

cilvēki bieži saiet kopā, un pēc tam nevar izdomāt, ko darīt ar otra raksturu. neviens negrib piekāpties.ir jāatrod tāds cilvēks, ar kuru būs līdzīgi uzskati un vērtības. tad arī nevajadzēs katram spītigi palikt pie sava. kaut vai, vīrietis pieradis, ka viņam ir silts ēdiens, bet sievietei gatavot riebjas. un arī ārpus mājas viņš nevēlas ēst, jo ir pieradis ēst mājās. vai arī vienam patīk mājās sēdēt, bet otrs vēlas kkur iet, braukt, skriet.
ir jādomā par to, kā rast kompromisu, nevis, kā pateikt pēdējo vārdu. pat, ja vīrietis vai sieviete piekāpsies un tajā brīdī respektēs pēdējo vārdu, ar laiku krāsies aizvainojums. un tas krāsies par visu, ka ie jāpakļaujas otram, ka nevari darīt daudzas lietas, iemīļoto hobiju utt. cilvēkus neizmainīsi. kāpēc tik tupi ir jāpaliek pie sava?strīds ar to nebūs atrisināts. tas tikai viss krāsies lielā bumbā, kas eksplodēs.ir jāmeklē risinājumi, nevis jāuzspiež savs, jo otram savas domas ir tikpat svarīgas kā jums savējās

Paldies, visām par atbildēm. Būs man pamatīga viela pārdomām. :)