Vēlos pastāstīt kā man gāja un kpc es nevienai šo cienījamo ārstu neiesaku.!!!
Man ir svarīgi, lai dakteris pie kura es eju, spēj manī rast pārliecību, ka varu viņam uzticēties. Lai viņa attieksme ir pozitīva, nevis noraidoša vai nievājoša. Kaut arī strādā poliklīnikā nevis privātpraksē. Gribas to labo attieksmi ne tikai tpc, ka pacients labi maksā, bet tīri cilvēciski - tpc, ka ārsts ir sava darba darītājs un kā pret pacientu, kas rada pieprasījumu viņa darbam.
Iegāju kabinetā, sasveicinājos - skatās stulbi. Ar tādu mīmiku un izbrīnu, kpc es nerunāju. Parasti es biju pieradusi, ka ārsts uzdod jautājumus un es atbildu. Vai ja ir kādas sūdzības, tad es stāstu. Tad pastāstīju par savām sūdzībām, ka man ir aizdomas par piena sēnīti. Šis pasaka, labi, paskatīsim, paņemsim analīzes, ejiet gulieties. Aizeju, bet tad pasaka, paņemiet salvetiņas. Es nesaprotu. Pārprasu. Atkal nesaprotu, ko viņs ar to domā. Tad, kā izrādās, vajadzeja plauktiņā paņemt lielo papīra dvielīti un uzklāt uz ta krēsla. Parasti visu šo dara ārsts un pacientam nevajag uzlikt un noņemt kkadas salvetes.
Paņem mistiskas analīzes un tad saka, ka vajadzēs iet samaksāt. Kad pārprasu, kas tās par analīzēm, pasaka, ka viena no tām ir dzemdes kakla vēža pārbaude, tad es saku, ka man ir valsts uzaicinājums un ka man tas nevajag, jo pienākas par brīvu. Viņš mēģināja uzspiest, lai taisot paņemtās un samaksājot, jo cena tikai 2Ls. Protams, atteicos maksāt un taisīt tās analīzes. Un samaksāju tik ar vienām.
Un tad bija pats labākais. Viņš saka, ka varētu man izrakstīt svecītes, bet pirms menstruācijām tās neder, tātad šis variants atkrīt. Tad saka, ka varētu izrakstī tabletiņas. Prasa man vai rakstīt. Un tad es viņam pajautāju - man ir tā piena sēnīte? Viņš pasaka, nē, nu it kā neizskatās, ka jums būtu šī slimība. Tad WAT A FAK? Kā ārsts var rakstīt zāles, ja nav pārliecināts, kas organismam kaiš. Vnk uz nahaļavu iegrūzt kkādu recepti pacientam degunā? Viņam tās ir tikai tabletiņas, bet to, kas tur par huiņ*m iekšā, man neskaidro. Tajā brīdī mani pārņēma liela vilšanās sajūta par tādu vienaldzīgo-paviršo attieksmi. Un tas, ka pateicu, ka man ir reāli jūtama šī problēma, viņš izlikās neko nedzirdam un runāja par pilnīgi citām lietām. Esmu ļooooti vīlusies, zinu, ka iešu pie citas dakteres, bet ne jau pa 3Ls. Tagad kādu laiku jāsamierinas ar savu problēmu, kad tikšu pie naudiņas, tad iešu pie citas dakteres. Tikai jāizdomā, kā uzzināt tos vienu analīžu rezultātus, par kuriem samaksāju.... Nez vai man telefoniski kāds kko stāstīs. Zinu, ka tie, kas ir privāti, daudzviet sūta pa e-pastu.
Lūk. Ir viela arī pašai pārdomām un novēlu arī katrai atrast savu uzticamo dakteri, pie kura gribas aiziet un nav jāiet āra ar asarām acīs! Es vēl esmu cerībā tādu atrast! :)
438
