Par grūtniecību,dzemdībām

Meitenes, kura sdzemdeja, ka jums liekas, ai var sevi fiziski sagatavot grutniecibai un dzemdibam? Nu teiksim, es 2 gadus ciigi eju uz sporta zali, dzenu nost taukus utt. Vai tam galigi nav nekada jega?



Lancaster - nu, ja tev no C uz DD krutis palika, tad ka sman bus ar DD? GG?


P.S. man nav bernu un varbut manas domas mainisies, bet man liekas kaut ka diezgan neetiski bernu ar kruti barot pec 1 gada vecuma.

Neētiski vai ētiski, bet man liekas problēma barot varētu sākties, kad mazajam izaug zobiņi :D Kaut gan nav jau jādod krūts, atslaukt pudelītē priekš vienas ēdienreizes. Tomēr mātes piens esot vislabākais, neatsveramākais imunitātes stiprinātajs mazulim.

Manuprāt, ir gan jēga, ātrāk pēctam viss savelkas, atiet vecajās formās, ja ir laba muskuļu bāze. Turklāt to visi ārsti saka, ka nedrīkst sēdēt pašā grūtniecības laikā, ir jāstaigā, jākustas, tonusam.

Dominika, protams, var! Jo spēcīgāks, lokanāks tavs ķermenis, jo vieglāk tev būs. Protams, ir sarežģījumi, ko ar to nevar ietekmēt, bet tas jau vairs nav atkarīgs no tevis - tā notiek. Man jau pašā sākumā teica, ka dzemdības nebūs vieglas, jo es nesportoju principā vispār, pirms paliku stāvoklī pīpēju, biju fiziski sliktā formā. Bez tam, dzemdības prasa daudz spēka, kura man vienkārši nebija, līdz ar to bija mirklis, kad es atslēdzos un dzemdību galda, kā jau te teica - bija melns zem acīm.

Un meitenēm, kas gatavojas lielajam notikumam, protams individuāli - bet varu ieteikt dzemdēt sēdus pozīcijā (Ir speciāls krēsls. Ja piedalās vīrs, tad viņš var sēdet aizmugurē un tu balsties pret viņu). Gravitācija ļoooti palīdz.

Nu viss, eju kachat presiti! :D

Es arii esmu par barosanu ar kruuti!Man loti labi vairojaas piens no piena saknu zupas!Atceros veel tagad, lielu katlu!:)
Es loti aatri atgaaju sliedees,jo loti daidz kusteejos,daidz staigaaju ar beernu!Visu laiku bija ko dariit-mazgaat gludinaat,tiiriit...!:)

Selina, vari lūdzu ielikt, ar kādu nosaukumu meklēt to melno maiciņu?

bāc, piedodiet, galīgi ne tā diskusija :D

man stimulēja,jo bija gandrīz pilnas 42ned, 23kg uzēdu, sākumā kritos svarā, beigās bija nenormāla rīšana, dzemdības stimulēja kopumā 27st, pirmās 13st tik 3cm atvērums bija, bet man kā sākās kontrakcijas tā uzreiz bija ik 4min, un tad pēdējās 6st kontrakcijas bij ik pēc 1min,kad sistēmu sāka pielika, bet nekas nevērās, tā kā pēc 1st kad kontrakcijas ik pēc 1min jau sāku slēgties ārā ņēmu epidurālo, kontrakcijas jutu tā pat,bet mazāk,bet viss laikam 2-3st laikā atvērās tie atlikušie 6cm, uz spiešanu kontrakcijas nejutu, izspiest nevarēju,jo spēka nebija vairs spiešanas laiks bija pāri 2st,arī spiest kad vajadzēja nejutu, man tik saka,kad spiedoša sajūta spied,bet tādas vispār nebija,beigās sāka bļaut kad es nevaru izspiest, kas es par vārguli utt gribēja griezt, vēl vīrs blakus dusmīgs stāv-ko es izspiest nevarot utt izdzinu ārā, gribēja griezt pateicu nekādu griešanu, pacēlu kājas un ar 2-3 spiedieniem izspiedu, kaut nekādu spiešanas sajūtu nejutu. bērns piedzima zils ar saspistiem asins vadiem uz galviņas, bet tagad viss ok. Visi jau arī pēc tam teica-ko tik ilgi mocījuši, atceros kā murgu to visu, pēc dzemdībām 2ned pat līdz wc nevarēju aiziet pie sienām turējos,jo biju ļoti nogurusi, vārga un galva reiba.

Ārprāts, meitenes, šo visu lasot, gribas jūsu priekšā vienkārši paklanīties. Tāda izturība! Un vēl saka, ka sievietes esot vājais dzimums..

Selina, ar kādu nosaukumu var atrast melno topiņu?

Dominika, ir ļoti noderīgi apmeklēt speciālas nodarbības vingrošanā grūtniecēm. Tur gan izvingrojas, gan daudz iemāca, kurus muskuļus stiprināt (piem., grūtniecības laikā nekad netrenēsi preses apakšdaļu), lai atvieglotu dzemdības, kā elpot, kā atvieglot dažādas nepatīkamas sajūtas un daudz ko citu... Es nemaz nebrīnos, ka nesportiskām, iepriekš rūpīgi nesagatavotām sievietēm dzemdības var būt grūtas un pat izvērsties par murgu.
Vēl jau ir otra galējība - dažas grūtniecības laikā par daudz aizraujas ar sportu un pat zaudē bērniņu, bet tas retāk un cits stāsts. Nevar uzticēties visiem aprakstiem un video, kas pieejami internetā, tur bieži ir neatbilstoši vingrojumi vai pārāk liela slodze.

Bāc tas bija tikai pirms 3 ar pusi gadiem, bet es jau gandrīz neko neatceros :D :D :D

Atceros to, ka pēc mēneša mans svars bija kā iepriekš un vēl pat mazāks....

krūtis palika tieši foršākas bet man mazas, drošvien tāpēc...

baroju īsu laiku, mēģināju vēl slaukt un tā, bet atmetu ar roku un laikam sanāca tikai 2 mēn nobarot :(

Dzemdības.... oitur gari var stātīt, īsumā ņēmu epidruālo bet vienalga likās traki :D (bet tagad jau neatceros) :D

Pilnīgi piekritīšu siren. Es tajā diena tik ļoti nožēloju, ka nesportoju. Man gan nebija tik traki kā vaboleenam. Bija ļoti atsaucīgs personāls, dzemdībās man bija 4 cilvēki, kaut gan abās zālēs man blakus bija meitenes, kas dzemdēja. Pie viņām bija māsiņas tikai, jo tur viss notika ātri. Arī nekādus kursus iepriekš nebiju apmeklējusi, jo kā jau teicu - nesatraucos par dzemdēšanu. Vairāk priecājos par to pašu rezultātu. Tiesa gan, pašā procesā, bija grūti par kaut ko vispār padomāt. Negribēju nevienu tuvinieku sev blakus - un priecājos, ka tā, jo nez vai būtu izturējusi, ka kāds mani redz tādu - esmu diezgan kautrīga pēc dabas. Tā nu man visu laiku kāds zvanīja, bet pienāca brīdis, kad man sāpes bija tik intensīvas, ka es vārtījos pa palātas grīdu un tad telefons šķīda pret sienu... pēc tam māsiņa atnāca un prasīja, vai es negribot kādam piezvanīt, viņa atnesīšot no palātas telefonu. Es teicu - tur, kaut kur uz grīdas. :D
Bet, jā... ir jāieiet tai lietai nopietni - jātrennējas, jādomā labas domas, jāseko līdzi savam uzturam. Es tā nedarīju, tāpēc man tā trauma no dzemdībām ir tik liela, ka tiešām šaubos vai man būs vēl kāds bērns. Jo kaut gan šķiet, ka ķeizargrieziens ir vieglākais ceļš, arī tur rodas sarežģījumi un ne visas labi panes narkozi.

Es arī esmu totāli nesportiska, bet pēc dzemdībām sapratu ka vaina nav tajā, svarīgākais ir iemācīties atslābināt visu ķermeni tieši tajā brīdī kad visvairāk sāp, ja to spēj, dzemdības ir daudz ātrākas... man līdz ko epidruālo ielaida, tā bebucis bija klāt, iepriekš biju tik saspringta, ka vēl ilgi solījās mani mocīt ,jo vien daži cm bija.... pēc epidruālās totālā svētlaimē pagulēju 30 min, tad daktere cēla augšā un teica ka jāsēžas uz bumbas, līdz ko apsēdos tā sākās dzemdības :)

Cik mana mamma man stāstīja par to,kā es dzimu,nu jā... baismīgi.
Visu nakti viņa mocījusies sāpēs,ārsti bezmazvai nepievērsa uzmanību un kad man apstājās sirds,tad attapās,aizrāva uz operāciju zāli ar ķeizaru,no kura man šobrīd uz rokas ir milzīga rēta no skalpeļa,tā teikt, ''dakteru uzmanības dēļ''.

Par personālu, biju RDZN 7 nodaļā, bija super gan vecmāte, gan daktere... man arī nevajag lai ap mani ucinās piriekš tam var ņemt dūlas, vecmātes tikaipieņem dzemdības ne ar psiholoģisko atbalstu nodarbojas... bet mana vecmāte joks mētāja un bija forša :)

svarīgākais ir iemācīties atslābināt visu ķermeni tieši tajā brīdī kad visvairāk sāp

Piekrītu arī tev. Es dzemdēju bez epidulārās... Pat ne cenas dēļ, bet gan tāpēc, ka es tā raustījos, ka nebiju droša, ka spēšu palikt mierīga uz injekcijas laiku, arī ārste neieteica. Vecmāte man arī bija super - sauca mīļvārdiņos, mierināja, deva ūdeni padzerties. Bet tieši man visvairāk traucēja tas, ka nevis nepratu atslābināties, bet gan, ka man nebija spēka. Esmu ļoti smalka, vārga - kā jau teicu, ja būtu pasekojusi sev līdzi vairāk, kaut vai grūtniecības laikā, būtu droši vien ietaupījusi sev daudz krenķu.

aizrāva uz operāciju zāli ar ķeizaru,no kura man šobrīd uz rokas ir milzīga rēta no skalpeļa,tā teikt, ''dakteru uzmanības dēļ''.

Pieņēmos apmēram 11 kg, ēdu visu,ko gribēju, vienīgi tas,ka bulciņas un čipsi, nav tas,ko es gribēju, bet gan daudz dārzeņi, augļi, tāpēc svars normas robežās klāt. :D

Ar krūti baroju 2 ned, tā kā forma tāda pati,kā agrāk..

Man bija ķeizars, tāpēc par dzemdību sāpēm pastāstīt nemācēšu :)

Man augums palicis tāds pats, vēdera mazliet savādāka, tas arī viss, un jā, neliela rēta.