Vara ģimenē

Es godīgi sakot nesaprotu, kā var tā dzīvot, ka vienmēr ir slikti? Tu kādreiz vispār jūties laimīga?

Tad viņš nepelna, tas ir slikti, tagad pelna, arī slikti, viss ir slikti.

Vai nu Tu esi ar nepareizo vīrieti, vai arī Tev ir jāmaina sava ttieksme pret dzīvi un jāskatās uz lietām pozitīvāk.

Priekš manis pašreizējās attiecības ir mana ģimene un ģimenē cīkstēšanās par varu, manuprāt, ir pēdējais stulbums. Es savu cīņas sparu izlieku ārpus mājas un kopā ar savu vīrieti vēlos justies drošībā un lai apkārt būtu miers. Neviens no mums abiem nav Boss pār otru - ir lietas, kas dabiski sadalījušās kā katra atbildības sfēras, bet tas nenozīmē, ka viens otram cenšas demonstrēt savu pārsvaru.

Te rodās tās sievietes "ar pautiem", kas visu var pašas, visu grib pašas, visu izlems pašas, izkomandēs... Vīra lēmumi nekam neder, viņa zin visu pareizāk un tā tālāk..

Tas nav ne sievišķīgi, ne, ja godīgi, arī pareizi.

Tev nav jāvelta sava sievišķīgā enerģija varas un kontroles iegūšanai un uzturēšanai. Tā ir vīrieša sūtība un niša, kurā viņš jūtas kā zivs ūdenī un pēc kā tiecas.

cubiana, nu man vispār ir tā, ka neizjūtu ne par ko gandarījumu. Ta ir mana iekšējā īpatnība un nav saistīta ar maniem apkārtējiem cilvēkiem.

Nu tad jāstrādā ar sevi, lai vismaz kaut kāds prieciņš dzīvē būtu, savādāk, manuprār, ļoti skumīga dzīve!

Jā, ir tāds sieviešu tipāžs (parasti gan novērots krievvalodīgo ķotku vidū, bieži vien ar lielu lieko svaru).
Ārkārtīgi neapmierinātas ar visu - ar vīru, bērniem, kaimiņiem ta jebko un nekautrējas to paust skaļi - bļaujot vai urdot.

Ok - bērni savus vecākus neizvēlās, bet viņām vienmēr ir arī vīri, kas to visu pacieš...

Iespējams, andzelija ir viena no tām...

Mūsu ģimenes dzīvē laikam neviens nav "pie pults". Abi pelnam, abi uzkopjam, abi gatavojam. 50:50 laikam.

man ir mazāk ģimenē naudas kā vīram, bet mums nevalda: "kam nauda, tas pasūta mūziku"

man ir mazāk ģimenē naudas kā vīram, bet mums nevalda: "kam nauda, tas pasūta mūziku"

Tā tam arī jābūt, un tas ir tikai normāli!

Ja runa ir par ģimeni, tad vārdam "vara" neredzu šeit vietu. Es Tev ieteiktu priecāties, ka vīrietim būs darbs, nebūs Tev par visu jādomā. Šķiet, ka Tev patīk tā sajūta, ka esi pārāka par vīrieti. Nedomāju, ka ģimenē kādam būtu jādiktē noteikumi. Manās attiecības nekāds varas sadalījums nepastāv. Neviens no mums necenšās būt pārāks par otru.

visus lielos lēmumus, un pirkumus virs 50Ls mēs apspriežam

manā ģimenē visas sievietes ir ģimenes galvas, ļoti komandē, jo pēc profesijas ir skolotājas. Arī manī mīt tas valdonīgais velniņš, bet tomēr, skatoties visu dzīvi, kā iet manai omai un mammai, sapratu, ka nekādu lieto laimi tāda uzvedība nenesīs. Ir ļoti grūti sevī valdonīgumu apspiest (es personīgi to pārnesu uz darbu un mācībām, kur tas nenāk par skādi), bet vajag! Tas nenozīmē, ka pilnībā ir japakļaujas vīrietim un jāsēž stūrītī kā pelītei. Nē - savs viedoklis ir jāpauž. Taču nedrīkst aizmirst par robežām, ja vēlies justies kā sieviete (ar visu lutināšanu, ziediem un mīļumu no vīrieša puses).

tb "skatoties uz viņu dzīvi"

Jā nu manī riktīgi sēž tas valdonīgums un velme pēc varas, vēlme būt labākajai. Skolā par katru cenu man vajadzēja būt labākajai, augstskolā labākajai. Ar brāli es "sacenšos" par augstāku izglītību. Ar vīrieti "sacenšos", kam vairak naudas, kam krutāks bizness, kas pateiks pēdējo vārdu . Un mans vīrietis ir tāds pats.
Jā, man nepatīk iedomāties, ka viņš diktēs noteikumus :D Jo ja tā ir viņa nauda, viņš ar to dara ko grib.

andzelija,
lielākā meistarība ir valdīt tā, lai otrs domā, ka valda. Vīrietis ir galva, bet sieviete kakls. Ja jums tā ir, tad var arī sacensties. Citādi, manuprāt, pēc kāda laika vīrietis sāk uztvert sievieti kā veci

nu es gan negribētu būt tā, kas visu izlemj. man liktos, ka mans vīrietis tad ir lupata, goda vārds. ciest nevaru, ja man ir jādomā kāda cita vietā. nu un tad- tv pults parasti arī atrodas pie mana drauga, bet man tas patīk tagad jau, jo viņš skatās interesantas lietas, filmas, kad man agrāk nepatika, bet tgd sapratu, ka patīk ( jo beidzot noskatījos). man atliek lietas, par kurām es varu pati domāt, kā darīt. es nejūtos apspiesta (vismaz pagaidām). viņš protams arī nedrīks pilnībā noteikt, ko tu darīsi un ko tu nedarīsi, bet mums bez vārdiem ir noteikts, kas ko dara un kapēc utt.
nu, kas ir tās lietas, kur viņš tevi komandē?tu nevari sev pirkt lupatas par savu naudu, vai nevarat braukt tur kur tu gribi braukt atpūsties? bet arī tu nedrīkstējj to noteikt. tikai tāpēc, ka tev bija nauda, tu nedrīkstēji piespiest otru darīt to, ko viņš negrib. principā tava nauda paliek tev. vismaz kāda daļa. un domājams, ka tērēt tu viņu vari, kur pati vēlies?

andzelija- paskaidro man lūdzu, kāda tev daļa, ko viņš dara ar savu naudu? ja viss tiek nomaksāts un paika sapirkta kopīgiem spēkiem. tad, kur ir problēma, ka atlikumu viņš tērē savām vēlmēm. protams, ja tā nauda neaiziet prostitūtās un alkoholā :D gan jau no tā, ko viņš nopērk ir ari tev guvums- kādai lietai, kas atrodas mājās. vai, ja jūs kkur aizbraucat atpūsties. vai nav jauki? jūs tācu domājams braucat kopā. un kāda starpība, uz kurieni?ja vajag viņam teiksim kko mašīnai, tad tātad to vajaga, un tas vsp manuprāt nav apspriežams, ja nu vienīgi tas neaiziet galējībās.

par to TV pulti...ziniet,kas ir idēlākais? ja pults nav.:D mums nav un kanālus slēgā tas,kuram nav slinkums piecelties:D kā arī mums pagaidām ir tikai 4 kanāli, un tad īsti pat nav ko izvēlēties..:D TV3 visu cauru dienu:D un problēmu mājās nav.:D

It kā jau nav daļas... bet nu tomēr.
Piemēram, jā, viņš var vairāk lietot alkoholu ikdienā, var aizbraukt uz savu dzimto pilsētu un notusēties ar draugu.
Ja mēs kaut kur kopā brauksim, viņš izdomās uz kurieni un ko tur darīsim, piemēram, kapsim pa kalniem un fotografēsim, kas man nepatīk, es labāk gulētu kaut kur siltumā.
Nu tie ir daži piemēri

Biznesā skaldi un valdi, ģimenē vēlos, lai tomēr svarīgākos lēmumus pieņem un galavārdu patur vīrietis. Ir jāļauj viņam justies un būt galvenajam, noteicējam.
Uzskatu, ka mājās sievietei ir jāpiekāpjas. Jāuzdod tonis, bet jābūt it kā nemanāmai.