Šķiet, ka visi pret mani sazvērējušies. Un es sev riebjos, esmu ļauna. Mēģināšu īsumā. Izšķīros pirms vairākiem mēnešiem no drauga, bijām kopā daudzus gadus. Sākumā teicu sev, ka palīdzēs laiks.. Nekas nepalīdzēja. Tusējos riņķī. Kaut ko mēģināju, bet vienalga bija smagi. Plus vēl apkārt visādi dīvaiņi. Ok, jā, neesmu nekāda skaistule un nekad man nav bijusi daudz uzmanība no vīriešu puses, bet neteiktu, ka esmu galīgi nesimpātiska. Nu lūk, bet mani grib tikai tādi, kas man nepatīk.. te palasot diskusijas vispār katru dienu apskrienas dūša, saprotot, cik jauku cilvēku pazaudēju sava stulbuma pēc un kādi nenormāli ir pārējie vīrieši. Sākumā viņam gāja smagi, kad izšķīrāmies, viņš pazaudēja darbu, viena beibe viņu atšuva, kā uzzināju..Nāca pie manis, protams, pa reizei.. Bet nu nekas nopietns..Labi pavadījām laiku, saprotot, ka attiecības vairs izveidot nevaram, jo pārāk esam viens otru sāpinājuši. Protams, es mocījos, bet tā kā citu man nebija, satikos ar viņu ik pa laikam. Tagad viņam viss sāk nokārtoties, atradis labu darbu, protams arī pielūdzējas daudz, gan jau viņu pazaudēšu.. Un tagad es sev liekos pretīga. Man riebjas, ka viņam viss nokārtojas , bet man nekas nenokārtojas, esmu tajā pašā punktā, pat vēl zemākā, gan sajūtu, gan sadzīviskā ziņā. Un vispār es nezinu, ko man iesākt. Zinu, ka ne jau vīrieši svarīgākais dzīvē, bet man nav nekā..meklēju kaut kādus hobijus, draugi man nav var teikt vispār, draudzenes novērsušās..esmu viena, nelaimīga. Un gribu izbeigt šīs murgainās attiecības ar bijušo, bet neviens normāls vīrietis, acīmredzot mani negrib.. Zinu, ka īeteiksiet celt pašapizņu ( kā lai to paceļ, ja neviens mani negrib ), atrast savus hobijus ( nesanāk ), atrast draugus ( kur lai atrod? ), nodarbināt sevi.. Es to visu lieliski zinu, bet nezinu, no kura gala sākt, jo esmu pavisam viena..bez draugiem, bez vīriešiem..Man ir tikai VIŅŠ, bet viņam mani nevajadzēs..un es mocīšos un to es nevēlos. Un man riebjas, ka MAN SKAUŽ, ka viņam viss nokārtojas, bet man nē. Es nevēlos tāda būt. Kā lai tiek no tā visa ārā un no kura gala sākt, ja man nav nekā? Ja neesmu nevienam vajadzīga?