Lakšmi, parasti cilvēki par to brīnās, smaida, paslavē, bet man tas neliekas nekas ārkārtējs.
Man ir ļoti labs draugs, vienu brīdi nakā nevarēja atrast sev piemierotu meiteni, viņam ik pēc mēneša viņas mainījās. Un ziniet, ko viņš teica, kad viņš padeva roku, kad meitenes kāpa ārā no trelejbusa, NEVIENA no viņām nesaprata, ko viņš no viņām grib. Lūk tas ir bēdīgi.
Vai vēl labāks skats : sieviete ar 3 iepirkumu maisiņiem ielaužas trolejbusā kā tāds Alfas karavīrs, visus izgrūsta un aizņem vietu savam vīrietim ar tiem saviem iepirkumu maisiņiem. Viņš arī apsēžas un nepalaiž nevienu omi vai sievieti vispār!!
Un vēl viena lieta : sieviete ar vīrieti sēž autobusā, ienāk grūtniece. Vīrietis uz viņu paskatās un novērš skatienu, sāk pļāpāt ar savu sievieti. Es tās sievietes vietā tādu vīrieti ar slotu aizdzītu projām! Daudzus trūkumus var paciest, bet ja vīrietis rīkojas TĀ, tad tas daudz ko nozīmē.
Vārdu sakot, mēs ar savu "ES PATI VISU VARU" izlaižam viņus un vēlāk brīnamies: "Nabaga mana meitiņa, kāds viņai lops patrāpījies".