attiecībās ar apkārtējiem, ne tikai otrajām pusītēm, jūs vairāk uzklausat otru (esat klausītājas tips), vai gluži pretēji, mēdzat pārtraukt sarunu un izklāstīt savu viedokli (runātājas tips)?
Ja esmu starp tuviem draugiem/gjimeni-esmu izteikta runaataaja,esmu ljoti runaatiiga,atveerta,patik daudz jokot.:)
Tachu arii klausiities protu un censhos nevienu nepaartraukt ,ja kaads runaa.:)
Svešu cilvēku vai man ļoti maz pazīstamu cilvēku kompānijās noteikti klausītāja. Ar ģimeni un draudzenēm - runātāja un klausītāja. Taču, nevienu nepārtraucu pusvārdā, lai sprauktos iekšā ar saviem tekstiem.
gan,gan. Viss atkarigs par ko runa. Ja mana draudzene gaudisies par salauztu sirdi,es busu vairak klausitaja,ja bus diskusija par to,kadas aktivitates darit-runataja.
Ar savu draugu un pašiem tuvākajiem draugiem esmu runātāja, bet protu arī ļoti labi klausīties. Ar pārējiem esmu vairāk klausītāja, diezgan piesardzīga ar sev mazāk tuviem cilvēkiem.
Pārsvarā klausītāja, kamēr iepazīstu, izzondēju cilvēkus, viņu intereses, raksturus, paradumus. Pēc tam cenšos pielāgoties, bet vienalga vairāk uzklausu viņus. Vienreiz ar kādu kluso puisi gan bija ārkārtīgi grūti kontaktēties.
Klausītāja un uzklausītāja, draudzenēm ļoti patīk man kratīt sirdi vai prasīt 'viedokli no malas'. :D
Runātāja tikai ar ģimeni, tad gan man diezgan bieži ir gājieni no sērijas - kāds kaut ko stāsta, man īpaši neinteresē, pārtraucu un sāku stāstīt savu sakāmo. Tas ir ļoti jocīgi, bet man ļoti daudzas sliktas īpašības parādās tieši ģimenes locekļu vidū - jaukšanās pa vidu, augstāki toņi, ātra aizsvilšanās, utt.
4703
