nepatīkama tēma - vēzis

Nezinu,manas dzīves laikā man ir nomiruši 2 zināmi cilvēki. Vecais tēvs,ko neatceros un paziņam sieva. Abiem bija vēzis.

Tātad tie ir 100% no gadījumiem iz manas dzīves,kad vēzis paņēma pie sevis,neviens nenomira no salauztas kājas,iesnām vai zibens spēriena,tāpēc uzskatu,ka tā tomēr ir izplatīta problēma. Piemēram UK katrā ģimenē kādam ir vēzis un tas nav reklāmai

Aly novēlu izturību cīņā ar slimību un vēl daudz patīkamu mirkļu ģimenei kopā

Tētis pirms diviem gadiem nomira ar šo slimību, tikai un vienīgi ārstu nolaidības dēļ. :(

Mademoiselle kapēc ārstu nolaidības dēļ ?

man omīte arī nomira cīnoties ar vēzi ārstu nolaidības dēļ :(

Aly
Tāpēc, ka viņš gāja pie ārstiem laicīgi, sūdzējās, ka ir slikti, ārsti izrakstīja zāles-un dzīvo laimīgs, nepalīdzēja, atkal gāja, atkal zāles un tā vairāku gadu garumā, kamēr ārstam ienāca prāta aizsūtīt uz analīzēm un tad jau bija par vēlu :(

Vienīgais ko varu pateikt - neviens nekad nesapratīs, cik briesmīgi tas ir, kamēr tas neskars pašus tuvākos. Ļoti tuvs cilvēks šādi aizgāja precīzi 3 mēnešu laikā - to visu redzēt... Ārprāts. Šausmīgi sāpīgi.

Katrā ziņā, lai mazinātu risku, noteikti vajag mazāk dzert visādus uztura bagātinātājus un vitamīnus, jo ja organismā ir šīs šūnas, tad visi vitamīni tās tikai pabaros un procesu paātrinās. Lai izvairītos, var jau staigāt pie dakteriem, bet tas neko nedos - tad tiešām ir visu laiku jāņem analīzes uz konkrētu asins ainu un dažādas uztriepes, audu gabal jākniebj un jāsūta uz pārbaudēm, lai laicīgi konstatētu. Protams, ir gadījumi, kad atklāj vienkārši, bet principā. Mēs neviens no tā neesam pasargāts.

Jā, arī es runāju par gadījumu, kad cilvēks sevi ļoti uzpasēja, taisīja visādas analīzes regulāri, pārbaudījās, nu darīja visu... Un galu galā vienkārši ārsti mēnesi nomuļājās pa slimnīcu un tad sākas laika atskaite, jo pēkšni tika pateikta diagnoze ar visām metastāzēm. Trieciens nenormāls.

piekrītu salvatores teiktajam, ka neviens to īsti nesapratīs kamēr neskars tuvu cilvēku

manā dzīvē šis ir pirmais tāds gadījums, līdz šim nebija pilnīgi nekādas nojēgas par šo slimību

Es gribu ticēt, ka ārsti maldījās dodot manai mamītei pusgadu..
un arī viņi vienkārši aizsūtija viņu mājās, lai baudot dzīvi kamēr var !!!



ar mani ir tā...es nomierinos...sevi mierinu ka būs labi...lūdzos..
bet tad atkal viens moments un izmisums, jo neatrodos blakus vinjai, jo nezinu kā palīdzēt...vainas izjūta...bailes..
domāju ka daudzi varēs piekrist man...tās emocijas nevar aprakstīt

Man tas vēl joprojām tik ļoti sāp, liekas tik daudz neizdarītu, neizrunātu lietu ehhh. Labāk censties par to nerunāt un nedomāt...

Mans vecais tēvs nomira no vēža. Pāris dienas atpakaļ gudroju, ka, ja viņš būtu miris man apzinīgā vecumā nomirtu, es to nepārdzīvotu, jo viņš bija mans draugs, mana aukle, kas bija 10000x labāks par bērnudārzu. Man divām draudzenēm mammas nomira no vēža un vecāsmammas brālis jau pāris gadus cīnās ar vēzi, bet pieklājīgs vecums jau.. Vēzis ir skarbs :(
Aly, turies un izbaudi mirkļus kopā, vēlu ilgāku izturību kā pus gads

Vēzis tik tiešām ir šausmīga slimība, manuprāt, to nevar salīdzināt ar sirds kaitēm, jo tur parasti viss notiek daudz ātrāk un ne tik trakā veidā. Mans tēvs draugs, ko vienkārši pazinu, reizi pusgadā redzot, arī kļuva par upuri šai trakajai slimībai, nu jau viņš ir tai saulē. Vienu reizi tēvs piedāvāja aiziet apraudzīt, es protams piekritu, iegājām dzīvoklī, skatos viņš dod roku, es paskatījos augšā un biju neizpratnē - vai tiešām tas ir viņš? Uzskatu, ka esmu stiprs cilvēks, taču bija tik šausmīgi smagi atrasties tur un atgūties no šoka momenta, neizrādot nekādas pazīmes par lielo izbrīnu un pat sava veida bailēm. No visa tā, ko tas mošķis bija izdarījis ar šo cilvēku.

Savā ziņā attāls cilvēks man - ne radinieks, ne draugs, taču redzētais man lika pamatīgi aizdomāties par visu. Ceru, ka vēl nekad nenāksies ko tādu piedzīvot un novēlu arī visiem pārējiem nepiedzīvot saskarsmi ar šo slimību. Tiešām briesmīgi, cik strauji tā izēd dzīvespriecīgu cilvēku.

Arī man,diemžēl, vairākas paziņas ir miruši ar vēzi, pārsvarā sievietes, draudzeņu mammas. Pagājušajos Ziemassvētkos nomira drauga brālēns 30 gadi, dzīvespriecīgs cilvēks un bāc vienā dienā nolrīt bezsamaņā, aizved u zslimnīcu un tur paziņo, ka ir vēzis jau pirmspēdējā stadijā. Atceros, ka brauca uz ķīmijām, ārstējās arī Norvēģijā. Viņam bija tā, ka pēc apārstēšanas viņš jutās labi, bet jau pēc nedēļas nevarēja no gultas piecelties.

Vectēvs nomira no aknu vēža, kas ir viens no briesmīgākajiem. Arī ārstu nolaidības dēļ. Vienā dienā brauc pie stūres un jūt, ka kājas vairs nekustas, aizved uz slimnīcu un bāc - vēzis pēdējā stadijā. Sūdzības bija par muguru, tirpa un sāpēja, bet ārsti tik rakstīja dārgas zāles un šprices mugurai, beigās izrādās, ka jau pirms četriem gadiem, kad vectēvs bija atbraucis uz Rīgu ārstēties slimības lapā bija ierakstīts, ka jāpārbaudas uz vēzi. Protams, vectēva gimenes ārsts to ierakstu ieraudzīja, kad vectēvs jau gulēja uz gultas paralizēts.

Šī man vispar ir sāpīga tēma. Pirms pusgada draudzenei draugs nomira ar plaušu vēzi. Puisim bija tikai 24 gadi. Ieraugot toreiz vectēvu slimnīcā nevarēju parunāt no izbīļa. Pirms diviem mēnešiem, kad vēl biju ciemos ar vectēvu pīrāgu cepām, ieejot slimnīcā palātā, tas bija pavisam cits cilvēks. Skumji... Nevajadzēja lasīt šo diskusiju, tagad vakars pārdomām:(

caur googli atradu šito veco tēmu.. Izrādās, pat manis veidota..
Iedomājos pajautāt zinošajām.. Vai caur parastajām asins analīzēm (kas nav ņemtas tieši uz vēzi) var noskaidrot, ka kaut kas nav labi? Organismā tas parādās kā iekaisums vai kas?

Zinošajām mediķēm-cik maksā visas analīzes uztaisīt un cik bieži būtu vēlams tās nodot?

Tā ņemšanās ap to vēzi tomēr ir viens liels mārketings. Vidējais statistiskais iedzīvotājs neko daudz par medicīnu nezin- tikai to, ko 100-tiem reižu atgremo publiskajā telpā. Jā, mirst cilvēki no vēža, bet tikpat daudz un vēl vairāk no sirds un asinsvadu slimībām, mirst dzemdībās, mirst ceļu satiksmes negadījumos, mirst no AIDS, hepatīta (pēdējās divas nav narkomānu slimības- tās var dabūt skaistumkopšanas salonos un praktiski jebkur uz ielas, kaut kam asam uzkāpjot vai uzsēžoties), utt.

Šeit ir statistikas dati par LV iedzīvotāju mirstību no 2006.-2012. gadam:
http://www.spkc.gov.lv/veselibas-aprupes-statistika/
Iespaidīgi tomēr tie ļaundabīgo audzēju cipari, vai ne? Piemēram, no vīrushepatīta 2012. gadā miruši 35 cilvēki, bet, piemēram no krūts ļaundabīgā audzēja - 405!

Un dzemdes kakla vēzi "reklamē" tāpēc, ka kāds ir izdomājis vakcīnu (vai zināt tās cenu?! Jēziņ, kas par ciparu!), kuras efektivitāte un iedarbība nav līdz galam izpētīta.

Dzemdes kakla vēzi iespējams ''reklamē'' arī tāpēc, ka tā izplatība gadu gaitā palielinās. Katrā ziņā mirstība diemžēl arī ir augusi. Ja 2006. gadā 109 nāves gadījumi, tad 2012. - 130!
Valstīs mēdz atšķirties taktika kā šo procesu ierobežot.. Ja nemaldos kādā no skandināvu zemēm ar vakcīnas reklamēšanu tik ļoti neaizraujas, bet tur vairāk pievērš uzmanību regulārām apskatēm.

Un redziet dāmas, nevarētu teikt, ka vīrieši masveidā apmirst no prostatas vēža.

Redziet.. LV 2012. gadā no prostatas ļaundabīgā audzēja miruši 394 vīrieši.. Vai tas ir daudz? - tas jau paliek filozofisks jautājums :)
Manuprāt, reizēm ir vērts ieklausīties vismaz dažos ''mārketinga trikos'' :)

Tiem, kam rados kāds slimojis ar vēzi, pilnīgi noteikti jāpārbaudās!

cik maksā visas analīzes uztaisīt un cik bieži būtu vēlams tās nodot?

Onkomarķierus tāpat vien taisīt sanāks gan bezjēdzīgi, gan dārgi :)
Svarīgi ir pašizmeklēt krūtis, regulāras vizītes pie ginekologa, sekot ķermenim.. pētīt dzimumzīmes.. ja aizdomas - atrādīt dermatologam, drošs sekss (dzemdes kakla vēzis), nesmēķēt, būt līdzestīgai - attiecīgajā vecumā izmantot valsts apmaksātos skrīningus (dzemdes kakla vēzis, krūts vēzis, kolorektālais vēzis)

Piederēšu pie tām , kas uz šito neiespringst, kam jānotiek notiks.... Manos rados ir viens saslimšanas gadījums ar krūts vēzi , bet tas pats veiksmīgi izoprēts... Lielākā daļa no slimībām rodas mūsu galvā...

Diemžēl, pati esmu redzējusi, kā cilvēki mirst no vēža, jā, skats nav patīkams, bet tas būtībā nekādi nav ietekmējis manas domas vai dzīves uztveri ...

Ja cilvēks, pats sevi uzmana tad , manuprāt, ar to ir pietiekami ....
Arī pirmo reizi pie ginekoloģes biju, kad uzzināju, ka esmu stāvoklī .... :D :D :D Tiešām nejūtos neko zaudējusi... :)