Sveikas! Esmu nelielā nesaprašanā,lai gan es nesaprotu drīzāk,ko man īsti domāt.
Es sāku sarakstīties ar vienu puisi,(man viņš patīk un viņš to zina),bet viņam ir meitene. Puisis,ar mani sarakstās gandrīz katru dienu,vienmēr kaut ko uzraksta,citreiz pat neatbildu. Vienu reizi,kad viņš bija manā pilsētā,satikāmies,protams bijām ieturēti,jo es zināju,ka viņam ir meitene. Pēc tikšanās,viņš man pasaka: "Ja man nebūtu meitene,mēs tajā vakarā,nestaigātos bet darītu,ko citu.. respektīvi nodarbotos ar TO!" Es to izlasot biju nelielā šokā,jo viņš atzinās,ka es arī viņam patīku.. Bet tagad sāku domāt,kas pie velna notiek? Tas sanāk,ka viņa meitene,ir kā traucēklis,jo ja viņa viņam nebūtu viņš būtu ar mani,vai arī es viņam būtu,kā tāda spēļmantiņa,ja ļautos tam visam?! Citreiz,viņš saka,ka ilgi būs ar viņu kopā,un tad jautā,ja tomēr izšķirtos,vai es piekristu būt ar viņu. Varbūt kādai ir bijis līdzīgi,vai ir kādi padomi? Paldies un jauku šo 3.septembra vakaru! :)
2001
