Ui, kāda traki aktīva rīta diskusija :)
Pati šobrīd strādāju divos darbiņos, viens ir mans privāts bizness, bet paralēli strādāju ļoti labā restorānā Rīgā.
Tas gan nav Gan Bei.
Kāpēc savos 25 gados, kad man ir savs biznesiņš un praktiski viss iet no rokas vēl strādāju restorānā?! Jo man šausmīgi patīk! Atmosfēra! Klienti! Un kas nav mazsvarīgi- es nopelnu vēl vienu algu ar dzeramnaudām! Tāpēc strādāju no sirds, runājos ar klientiem, rūpējos, lai tas būtu viņiem LIELISKS vakars...
Es gan savā praksē piekopoju taktiku par ēdienu apjautāties, kad viesi ir paēduši:)
Restorānā, kurā strādāju mums gan nav tādu klientu, kuri neatstātu tos 10 %. Jo šī nav ieskrietuve, bet lieliska vakara emociju guvums. Nevis paēšanas vieta, bet baudu un emociju ieguvums.
Tā arī ir atšķirība, manuprāt, starp "gribu ēst" un iet uz restorāniem un "baudīt ēdienu". Viss sverās attieksmē, ko dari!
Arī es savā dzīvē esmu neatstājusi viesmīlim dzeramnaudu, bet tad tiešām visam jābūt baigās auzās. Man patīk, kad apkalpo draudzīgi, nevis uzspēlēti. Tad ir prieks par būšanu tur.