http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/69534/cik-liela-dzeramnauda-jadod-restoranos-arzemes
http://ieteikumi.lv/bizness-un-finanses/cik-liela-dzeramnauda-ir-jaatstaj-restorana
pskatīsim kā tas notiek citur pasaulē.
Vācijā un Austrijā dzeramnauda ir 5-10% no rēķina apmēram. Taču tas nav obligāti. Ja klienti nav apmierināti ar pakalpojumu, dzeramnaudu neatstāj. Bieži ir parasts, ka klienti norēķinoties dod papīra naudas zīmes un lūdz neizdot atlikušo metāla naudu.
Grieķijā, Portugālē un Spānijā dzeramnauda ir 10-15% no rēķina. Parastā kārtība ir tāda, ka oficiants izdod naudas atlikumu, bet klients to atstāj uz galda. Nepieklājīgi ir atstāt sīkās monētas. Līdzīgi ir jārīkojas Francijā, kur dzeramnauda ir ap 10% no rēķina.
Šveicē dzeramnauda jau ir ietverta rēķinos gan viesnīcās, gan restorānos, gan arī taksometros vai pie friziera. Tomēr tiek uzskatīts, ka ir apkaunojoši vai pārlieku pedantiski pieņemt atlikumā sīknaudu. Dzeramnaudu nedod arī Nīderlandē, Beļģijā un Īslandē.
Skandināvijā parastais dzeramnaudas lielums ir 5% no rēķina.
Lielbritānijā, Īrijā un Turcijā dzeramnauda ir ap 10% no rēķina.
Itālijā dzeramnauda jau ir ietverta rēķinā un tādēļ nav obligāta. Klienti, ja ir īpaši apmierināti ar apkalpošanu, tomēr atstāj dzeramnaudu. Dažreiz tai ir paredzēts īpašs šķīvītis vai krājkasīte uz letes.
Kā tad ir pie mums Latvijā?
Cik ir novērots, tad Latvijā dzeramnaudas lielums ir ap 10% no rēķina. Ir redzēts, ka daži restorāni vai kafejnīcas savos rēķinos ir ietvērušas dzeramnaudas, bet tomēr labais tonis saka, ka klientam ir jāatstāj dzeramnauda.
518
