Agrāk dzīvoju Salaspilī, Rīgas ielas sākumā. Visi veikali, iestādes gandrīz turpat blakus. Man ļoti patika viena frizierīte tur, bet tiešām aizmirsu kā viņu sauca, strādāja tirdzniecības centra pēdējā stāvā - ar sarkaniem matiem sieviete. Joprojām ģimenes ārste ir Salaspils poliklīnikā, jo tas nu gan ir tas, ko nevēlos mainīt - kompetenta un laba dakterīte. Arī pluss, ka Daugava blakus un gāju tur sauļoties vasarās. Tikai man, manuprāt, mīnuss bija blakus esošais fēnikss, kur brīvdienās visādi spēlmaņi gāja un tad gadījās dzirdēt pa atvērto logu gan kautiņus, gan briesmīgākas lietas. Bet kopumā varu teikt, ka pamierīga pilsēta, bija, kur ar sunīti staigāt, vienīgi pašvaldības policija gan tur ir naska :D Par transportu - ar autobusu un tolaik vēl bija mikriņi, pārvietojos tad ar tiem, jo līdz stacijai bija patālu ar kājām. Jāpiekrīt par krievu tautības cilvēkiem, bet man tas problēmas neradīja, jo visi salaspilieši, ko pazinu, bija latvieši un man vairāk vai mazāk nebija nekāda kontakta ar krieviem un arī veikalos, vismaz tolaik, ar mani runāja latviski. Man patika Salaspils, bet tā kā patīk pagulēt ilgāk no rītiem, tad pārcēlos uz Rīgu, kur strādāju un tagad dzīvoju netālu no darba. :)