Tik liels pārdzīvojums! ;((

Cik zemu jābūt, lai domātu par kāršanos dēļ kkāda cilvēka? Saņemies un ej dzīvot talāk!

"jau 2 dienas"
laiks dziedē visas brūces!

kāpec izsķīrāties?

Kā tieši Tu vēlies, lai es/ mēs Tev palīdzam?

Cik Tev gadu? 13? Un pirmā mīlestība?

Ļoti jauka un atbalstoša tev draudzene.
Divas dienas paraudāt nav nekas, pēc nedēļas "atlaidīs" un šitās domas tu beidz, neviens vecis nav tā vērts!
Aizbrauc pie mammas, paraudi ar viņu, ja ja draudzene tev nemaz nav draudzene, būs labāk!

noteikti pārdzīvojums ir liels.. bet nu kaut kā ir jāatrod tā zelta maliņa negaisa mākonim... Tev vienkārši jāizraud tā sāpe... jo šīs sajūtas var dzēst tikai un vienīgilaiks.. nebūs jau tā ka Tu nākošajā dienā pamodīsies un jūtīsies laimīga...

Tu taču kādreiz dzīvoji, biji laimīga un forša - pirms viņu satiki? Tad kāpēc gan lai tu tāpat nedzīvotu tagad?
Cilvēki mūsu dzīvē nāk un iet. Vienīgais, kas paliek, esam mēs paši. Šobrīd tev ir iespējas pievērsties sev, savām vēlmēm, izaugsmei un ceļam uz turpmāko dzīvi.

Hmm.. sāc ar to, ka neklausies to dziesmu. Atbrīvojies no asociācijām. Kaut vai pārkārto istabu.

Atrodi sev nodarbi, kas liks justies labāk. Noskrien 10 km. Aizej uz suņu patversmi staidzināt suņus, pie reizes ej samīļot kaķus un izdarīt kādu labu darbu dzīvnieku labā.

Priekškam uzreiz ir jānosoda??
- Cik zemu jābūt, lai domātu par kāršanos dēļ kkāda cilvēka? Saņemies un ej dzīvot talāk!
* Cik Tev gadu? 13? Un pirmā mīlestība?

..,meitenei tā ir slikti, un jūs ar tādiem komentāriem vēl vairāk viņu iedzenat izmisumā :@
ja jums tā būtu? un ja juus meklētu glābiņu šajā portālā, un pret jums tāpat attiektos??? :@

Aizej Vecrigaa uz kadu mazu klusu baznicinju, piem. shi ir atverta visu dienu http://www.magdalenasdraudze.lv/ un pabun tur klusumaa, sakarto domas, paskaties uz degoshajam svecitem, svetgleznam ar svetajiem, engeljiem - vinji visi ir tev blakus, jut tev lidzi un sargaa tevi, lai ari tu to neredzi. Bet kadreiz redzesi un satiksi vinjus. Tapec priecajies par sho laiku, kuru pavadi tagad te uz Zemes - vinjs ir ierobezhots.

Pfff .. cilvēki šķiras un saiet kopā ik dienu .. miljoniem! Tā nav Tava pirmā šķiršanās un, tici man, ne pēdējā .. tās ir neatņemamas dzīves sastāvdaļas, kas mūs padara tādus, kādi esam. Liktenim noteikti ir savs plāns attiecībā uz Tevi.
Šķirties ir sāpīgi, bet tāda ir dzīve - reizēm, tā sit ar kājām un iespļauj sejā, reizēm tā paceļ debesīs un dod spārnus. Atceries labos un jaukos brīžus attiecībās ar ex .. noglabā tos dziļi sirdī .. tie tur vienmēr paliks. Noteikti ir vērts turpināt dzīvot! Kaut vai tikai padomājot par saviem vecākiem - Kas var būt vēl ļaunāks, kā apglabāt savu bērnu? Tu taču nespēj to viņiem nodarīt .. ne jau džeka dēļ ..

piezvani tuvam cilveka, piezvani draudzenei, izrunaajies, kartiigi izraudies .. tev sobriid ir nepieciesam s moraals atbalsts...

ja ir veelme piedzeries, lai kaut sodien aizmirstu saapes..bet galvenais nepaliec viena, ja tev buus cilveks ar kuru izrunaties un vins buus tev blakus, tad tu jutiisies kaut kripatinu labaak..

Jūtu Tev līdzi. Kāpēc šķīrāties, kas bija par iemeslu? Pameta Tevi vai kas cits?
Sāksim ar to, ka tādas domas par atvadīšanos no dzīves patiešām izmet no galvas. Protams, sāp ļoti, bet tāpēc nav jāatmet visam ar roku un jāizdara vieglākais - jāpakarās. Ir pagājušas tikai 2 dienas, tas ir ļoti mazs laiks. Vot paies 2 gadi, tad redzēsi, ka viss būs vislabākajā kārtībā. Tev šobrīd liekas, ka tā nebūs, bet būs. Laiku vajag. Aizpildi savu laiku nodarbojoties ar kaut ko, aizej ar draudzenēm atpūsties kaut kur. Dzīvo tālāk ar domu, ka viss būš kārtībā un, ka nekas nenotiek bez iemesla. Ja Jūs izšķīrāties, tātad tā tam vajadzēja būt. Dzīve Tev piedāvās ko daudz labāku par Tavu ex! Tad Tu redzēsi, Sintij! Saņemies.

Buus labi! Paraudaji 2vas dienas, tas ir pat veseligi peec liela paardzivojuma. Tagad gan sapurinies, sataisies un taa kaa soien ir piektiena izje ar draudzeneem uz kaadu forshu klubinju.kafeiniicu izdzer glaazi shampiiti un saac jaunu dziivi :)

Jūs jau te dēļ katra sīkuma nervozējiet.Man bērnībā riteni nozaga, tas gan bija pārdzīvojums..

Laiks dziedē! Tam gandrīz visas ir gājušas cauri :) Kad 18 gados izšķīros ar savu pirmo nopietnu mīlestību, 2 nedēļas raudāju, ka negudra, dzeru sirdszāles un jūtos tik drausmīgi, ka ārprāts. Caurām dienām skatījos kopīgās bildes, klausījos "mūsu" dziesmas gremdējos patīkamās atmiņās, gulēju apskāvusi viņa dāvinātus plīša lācīšus un domāju, ka tālāk dzīvot nespēšu. Tā kā Tavas sajūtas man ir pazīstamas - tici man, tas pāriet. Pēc divām nedēļām man palika vieglāk, pēc mēneša jau varēju mierīgi skatīties bildes, pēc gada jau atcerējos to visu ar smaidu. Izraudājies, novāc prom no acīm bildes, dziesmu, mantiņas, kas atgādina par viņu. Turies, būs labi, Tev viss vēl priekšā :)

Lai cik grūti tagad tam noticēt un gribēt pieņemt, sāpes tiešām ar laiku pāries un viss būs ok, aizmirsīsies. 2 dienas vēl ir tik maz! Pēc mēneša jau būs labāk un tad arvien vairāk un vairāk. :)

No acīm prom no sirds ārā, tikai lūdzu neskaties kopīgās bildes un vēl visādas mīlas dziesmas neklausies, tā jau tiešām drīz uz Tvaika ielu vajadzēs..