es te lasu,ka meitenes iesaka,lai paprasa vīrietim puķes..
nu es būtu dziļi nelaimīga,ja mans vīrietis atnestu puķes tāpēc,ka es viņam esmu paprasījusi,nevis tāpēc,ka viņš pats iedomājies. tad jau labāk pati sev nopērku.
man ir tāds niķis,ka es mēdzu izlutināt vīriešus un pēkšņi attopos tad,kad ejot pa veikalu ar draudzeni,es pērku kaut ko savam vīrietim,nevis sev. jā,jo es iedomājos,cik viņš būs priecīgs,kad to un to saņems.
tikai tas ir ok tajā gadījumā,ja Tev pretī tiek tas pats,vai pavisam skaisti,ja tas tiek novērtēts daudz vairāk un tad nu vari izdzīvot savu pasaku ar vīrieti,kurš lutina,lolo utml.
bet ja tā kļūst par sevis zaudēšanu un vīrieša izlutināšanu un jau pēc gada attopies,ka dīvānā sēž kāds,kam visu vajag pienest un viss ir kļuvis par normu,tad galīgi nav vairs forši.
forši ir tad,kad dod abi,sieviete var nedot tik daudz materiālo,jo uzskat,ka tā tam īsti nav jābūt, bet sievietei ir jābūt atbalstam,miera ostai,labākajam draugam un motivācijai dzīvē censties un ko sasniegt.sievietei ir jāiedvesmo savs vīrietis un jābūt kam vairāk par trauku mazgātāju,apkopēju un pavāru.
jo šaubos,ka atnākot pēc smagas darba dienas,vīrietis uztrauksies par netīriem traukiem,drīzāk cerēs ieraudzīt smaidīgu un mīlošu,starojošu sievieti,kuras dēļ ir vērts strādāt,censties un kuru gribās lutināt.
esmu tikusi lutināta daudz,iespējams,ka pat izlutināta, bet tas jau ir cits stāsts.iespējams,ka tā bija atpirkšanās.. nezinu.