Deizy, kādā konfesijā vēlies tikt kristīta?
Par tēmu runājot, piekrītu, ka brīvticība NAV kofesija. Reliģiskās konfesijas balstās uz tradīcijām, dogmām un rituāliem, kādu brīvticībai vienkārši nav un nevar būt, par ko jau liecina pats viltus konfesijas nosaukums - BRĪVticība. Iesvētes mācību luterāņu vai katoļu baznīcās iziet nemaz nav tik sarežģīti un tas neaizņem ilgu laiku. Tomēr ir arī tādi pāri, kam tas vajadzīgs tikai reprezentēšanās nolūkos un tas jau ir neglīti. Taču šis ir tāds laikmets, kāds nu tas ir un tur neko daudz neizmainīt. Tāpēc uzskatu, ka labāk lai laulājas neiesvētīti nekā iesvētās neticīgie - tā, manuprāt ir lielāka zaimošana.
Nesen tieši sanāca saruna ar vienu katoļu priesteri par šo tēmu, jo kristījām bebi. Es esmu katoļos kristīta, bet neteikšu, ka būtu ļoti nodevusies šai konfesijai, jo bieži tur esmu saskārusies ar liekulību, taču bērnu nokristīt gribēju, ko uzskatu, ka kristūba ir tāda kā dvēseles drošības polise. Ellei īsti neticu, bet vienmēr ir tā doma - ja ja nu ir? To arī priesteris teica, ka viņa nākotnē var izvelēties citu ceļu, ko iet, bet man tomēr ir jāparūpējas par to, lai viņai tomēr būtu arī vieta, ticība, cilvēki pie kā patverties, ja mēs nebūsim tuvu. Lai nu kā, par laulībām mēs arī runājām un šis priesteris man teica, ka viņš ir laulājis arī nekristītu pāri (šādos gadījumos gan nepieciešama bīskapa atļauja), jo, kā viņš teica, altāra priekšā pat kritība nenoslēps ticības trūkumu. Tas man ir ļoti iesēdies prātā.
Ja kādai nepieciešams varu iedot šī katoļu priestera telefona nummuru, atrodas netālu no Rīgas un tas ir tiešām jauks, sirsnīgs un patīkams cilvēks. Nav nekāds fanātiķis, vienkārši patiesi ticīgs, bet tajā pašā laikā arī ļoti mūsdienīgs.