mistika vai vienkārši sakritība

Es uz kapiem eju "ciemos", un no ciemiņiem nemēdzu neko ņemt... ja aizmirstu lietussargu, aizietu pakaļ, pasmaidītu un pateiktos radiņiem, ka atgādināja. Rezumē - tver visu vieglāk. Tās, kas saka, ka pēc kapiem pat rokas mazgā... nez, ienākot mājās no baznīcas tās aplaizāt? Loģiski, ka ienākot mājās cilvēks novelk ielas apavus un nomazgā rokas...

es arī esmu diezgan māņticīga un dažreiz pati vēl kkāds māņticības izdomāju (par kurām pēctam pasmejos), bet nu jūs esat smieklīgas. Pašas kā kkādas omes perās - ņē, ņoteikti ņenes. NEDRĪIIIKST! Tiešām kā Jasmīna teica, ka pats beigās mājās no kapiem nedrīksti nākt :D

atgādināja šito http://www.youtube.com/watch?v=8tataZ12Jao

Atceros bērnībā pieaugušie vienmēr stāstīja, ka no kapiem neko nedrīkst nest mājās, plēst puķītes, utt.
Piemēram man tas liekas pašsaprotami un šķiet, ka visi to zina.
Manā ģimenē neviens nav kristīts vai apsēsts ar reliģiju.

Piekrītu, ks tas atkarīgs no audzināšanas. Arī mani jau no agras bērnības audzināja, ka no kapiem neko nedrīkst ņemt, tā galu galā ir elementāra cieņa pret to vietu. Protams, nerunāju par neapzināti aizmirstām mantām, bet tādām lietām, kas tur ir apzināti noliktas, iestādītas vai vnk atrodas tajā teritorijā. Reiz pat gadījās tā, ka noliku uz kapiņa plastmasas mantiņu, otrajā reizē, kad aizbraucu, gribēju savākt atpakaļ, bet ome neļāva. Arī tagad aizbraucot, pēc daudziem daudziem gadiem, tā mantiņa tur stāv :)

Ar spoguļiem tas ir elementāri un nav nekāda māņticība. Spoguļi uzsūc enerģiju. Spoguļa priekšā nav vēlams pat dusmoties, raudāt, utt. Bet nāves enerģētika taču ir vēl sliktāka cilvēkam, tāpēc tie arī tiek aizsegti.

ak jā- un es arī neiespringstu meklējot atbildes- kāpēc tieši tā?!
Tāpat no bērnības atceros, ka reiz bijām berēs un tajā mājā bija aizklāti spoguļi- es to pieņemu un nedomāju kāpēc tā.. šajā tēmā vispār nemeklēju atbildes vai cenšos ko atrisināt no zinātniskā viedokļa..

Manuprāt, šī nu atkal ir tēma, kur var būt dažādi viedokļi- atkarīgi no audzināšanās, paražām ģimenē, personīgās pieredzes,utt,utt..
Man bērnībā arī mācīja, ka no kapiem neko nedrīkst nest uz mājām (ar to domājot kādas puķītes, zariņus, čiekurus- nu ko jau mazs bērns var iedomāties paņemt!). Ja es aizmirstu lietussargu, tad gan aizcilpotu tam pakaļ!
Bet šā kā tā man ir iemācīta/ieaudzināta kaut kāda sava veida attieksme pret kapiem.. neskraidīt, skaļi nerunāt,u.c.

tizlenes

Lab, joki pie malas. Kad man pirms vairākiem gadiem kapos sāka dzīties pakaļ skaļi ķērcošas vārnas, lidojot tikai kādu metru virs galvas, tad smiekli man vis nenāca. :D Sajūtas kā šausmu filmā, tiešām. Pēc tam ieraudzīju, ka uz viena kapa sēdēja vārnu mazulis, laikam izkritis no ligzdas. Tāpēc šīs bija tā satrakojušās.

koshlene, vai varbūt vispār mājās nenākt?

Apmēram :D

Bet, atgriežoties pie sākotnējā jautājuma, kas bija tā mistika, ko autore saskatīja? Tas, ka sāka zvanīt baznīcas zvans? :D

koshlene, vai varbūt vispār mājās nenākt? :D

Tad jau no kapiem mājās plikam jānāk!

mhmm..māņticība.tad jau arī kapu vāzes nevar vest mājās mazgāt,ja?
un kā ar to ticējumu,ka nevar rokās sadoties ar mīļoto kapos?arī taisnība? man bija draudzene,kas savu šķiršanos izskaidroja ar to,ka ar draugu bija pirms 2 gadiem sadevusies rokās kapos,viņa vecmammas bērēs.. :D
manuprāt,muļķības..

No kapiem tiešām nevajag neko ņemt. Kapos ir savi ''likumi''. Ja kāda netic, ieteiktu pamēģināt uz savas ādas. Ne visam vienmēr vajag atrast zinātnisku skaidrojumu. Turklāt tam nav nekāda sakara ar māņticību, jo māņticība darbojas tikai tad, kad tu tici.

Šaubos vai tas attiecas uz paša aizmirstu mantu.

jomajo, kaa vsp var iedomaaties no kapiem staadinju nest mājās? :D :D

a bomziem nromaali, šie tur vislaik čillo, un domaaju nekas ljauns saistiiba ar mirušajiem viniem nav noticis :D Piemēram, padomaajiet, kad apglabaa uzliek šnabi ar ''zakusku'' , izdzer un miers, nekādi spoki :D

Idoitbetter, kapu nāves aura šļācās arī pa krāna ūdeni, jo tas ūdens jau ar plūst no zemes dzīlēm kur fosillas ir liku likām :D , mirušie ir ik uz soļa, vajag cienīt, bet ne baidīties!!!

atradušas par ko cepties :D

Varbūt jūsu dārzs ar pirms 300 gadiem bija kapi :D, vai arī jūs vēl joprojām dzīvojat uz apbedījuma vietas.
Tas kapu kults tiešām ir pārspīlēts, pat ja aizmirsti savu somu, tev viņa tur jāatstāj, jo vecmammas tā teica, nu prātiņ nāc mājās :D
Es loģiski no kapiem neko neņemtu, neraktu laukā, bet ja redzētu 5Ls mētātos, uztvertu to kā pozitīvu Dieva zīmi, ka šodien viņš man devis 5Ls :D un lietussargam savam ar ietu pakaļ, tikai ne pārāk vēlā vakara stundā...

Nu, te mazliet ir jūs jāpaprecizē: nedrīkst nest mājās lietas, kas ir NO kapiem, t.i., zemi, sveces, ziedus, augus utml. Saulesbrilles, kas ir tavas, nav lieta NO kapiem.

Bet ja no personīgās pieredzes, tad tā patiešām ir taisnība, mammucis bija vienreiz atnesis uz mājām kaut kādu stādu ar zemi vai bez, neatceros. Bet zvana un sūdzās, ka mirušie visu laiku sapņos rādās un nesaprot, kāpēc. Kad noskaidrojām, ka atnests augs, liku izmest un murgi pārgāja. Tā lūk.