Jā, laikam jau ir vienkāršāk kādu nedēļ plēsties un strīdēties par samilzušām problēmām, tad izšķiroties nāk tāds atvieglojums mazliet pat. Jā, ja tā pēkšņi, tad grūti aptvert, ka dzīve 5 min laikā ir kļuvusi savādāka, nav un vairs nebūs tā, kā agrāk, un tad nezina, ko ķert un ko grābt, gribas kaut ko varbūt glābt, bet nav jau vairs ko.. Es tavā vietā sevi iegremdētu darbā līdz pēdējam. Līdz tam brīdim, kad sajustu, ka arī es esmu šīs attiecības beigusi. Vajag kaut ko, kā novērst domas. Kad es izšķiros vien reiz, tad pa dienu TĀ mācījos, ka biju izcilākā vidusskolā, bet vakaros lasīju grāmatas un skatījos izglītojoūs raidījumus, lai nav laika domāt par viņu. Pēc kāda laika jutu, ka paliek grūti tā censties, jo katrā ziņā tā tāoat bija sevis mānīšana, tad pievērsos ballītēm un sāku satikties ar citiem cilvēkiem. Palīdzēja. Laikam labāk ir kaut kādā veidā apmānīt sevi un novērst domas, pēc tam jau ir vieglāk. Bet vislabākās zāles- laiks, laiks.. Lai kā negribētos. Turies, tu esi skaista, laba un tev tādai priekš sevis jājūtas, jo, kā sapratu, tad viņš tevi nevaino. Nu tad nevaino arī tu pati sevi, nav vajadzības pēc tā. :)