skumju pilnā nakts

Nikola, zinu, ka ļoti sāp, bet paturi prātā, ka tas pēc laika pāries, esi stipra un izturi. Gandrīz katrs cilvēks ir piedzīvojis šķiršanās sāpes. Bet nekas nenotiek bez iemesla. Tev ir tikai 19 gadi! Tu vari lieliski izplānot savu tālāko dzīvi - kādā jomā mācīties, kur strādāt.. Kaut kur ir cilvēks, kas Tevi mīlēs daudz stiprāk un baidīsies pazaudēt. Notici tam!

Tā vienkārši? Cik ilgi bijāt kopā un vai ir aizdomas, kāds varētu būt iemesls? Vabūt bija strīdi vai nesaskaņas, varbūt viņš jau iepriekš caur puķēm bija teicis, ka attiecībām neredz nākotni?

Gadu ilgas.
Nē,nemanīju neko tādu.Viss ritēja ierastajā ritmā...un tieši tas,ka tas viss notika TIK pēkšņi sāp jau visvairāk.Vēl vakar bij kopīgi plāni,bet tagad nav nekā.Sēžu te un mēģinu saņemties iet sakravāt savas mantas..rokas neceļas.negribas ticēt.
Vienīgais varu apgalvot to,ka viņš bij apmāts ar darbu.Strādāja divos darbos,ņēma papildus haltūras...kad teicu,ka iešu strādāt,stresoja.Ok,pārdzīvoja.Iestājos darbā,strādāju,bet ar viņu nebij iespējams kontaktēties tās reizes,kāds bijām kopā,lika aiziet prm,jo redz mani pārāk maz.Kad teicu,lai iet pats no viena darba prom - sākās milzu strīds.Tas viņa sasodītas darbaholisms....Manuprāt,viņš vienkārši "izdega" kā cilvēks...

Tagad ir grūti,bet tici man,ka tu vēlāk būsi laimīga,ka šādi viss ir iegrozījies.
Pati agrāk esmu bijusi kopā ar cilvēku,kas bija darbaholiķis,lai gan visu laiku centās pierādīt to,ka attiecības un darbu var savienot,bet,protams,ka nevarēja.Beigās pat es tiešām biju tik laimīgs cilvēks,ka mums attiecības pajuka.Ja cilvēkam ir darbs svarīgāks nekā attiecības,tā tas būs un tur būs grūti kaut ko mainīt.Vai tu būtu gatava ar to ilgtermiņā cīnīties,upurējot savu nākotni un savus nervus?

Nikola, nu sheit ir vietaa teiciens labaak aatraak, kaa veelaak. Tev ir 19 gadi, vari paspeet gan izmaaciities, gan veidot sitpru pamatu zem kaajaam. Sheit pieraadaas fakts viens no retajiem, kad attieciibaam jaabuut juridiski sakaartotam, gadiijumaa, ja nu kungam ienaak praataa, kad viss tagad veelos buut viens. Veel labaak atrunaatam papiira veidaa uztura naudu, ja jau pieprasa, lai tu maajaas seedi, pieskati maaju. Citas teiks, kur galva, nekad viiriesha deelj sho vai to... bet nee nee var var, tikai jaabuut gudraakai, nevajag dziivi pakaartot tikai viirietim, ir jaabuut arii savai dziivei. Skola jaabeidz obligaati, ja vien sapnis naaktonee nav straadaat pie maximas kaseem.

Bija mirkļi kad likās,ka pati arī tā nespēju.Nezinu..iespējams viņš pats ari apzinājās,ka arī nespēj tā,bet darbs viņam ir svarīgāks ,tāpēc izdarīja izvēli.
Protams,gribas tagad iet sevi savākt,noslaucīt asaras un noraudāto klaviatūru ,paskatīties uz visu no gaišās puses un iet šodien izbaudīt svētku,bet no otras puses - nespēju tā uzreiz pārslēgties.

DIO un pats stulbākais,ka es vienmēr savai draudzenei,kurai ir 25,teicu kā viņa šitā sēž mājās,pieskata māju,nestrādā,tikai vīrs strādā.Pašai vidusskolas izglītība.Redz,nosodīju,teicu - ko iesāksi,kad Tev viņa vairs nebūs ?
Un tagad pati to piedzīvoju,tikai laikam Tev taisnība,labāk ātrāk nekā nekad,man vēl ir laiks sevi attīstīt izglītības jomā...
Un jā - atzīstu mana dzīve bij pakārtota tikai viņam.Vienīgais par ko es runāju ar savām draudzenēm bij - viņš.Visur tikai - viņš,viņš,viņš.Nekur negāju vairs.Tikai ar viņu.. tik tizli nu.

Tev sāp tas, ka vairs nebūs tava mīļotā cilvēka, jeb vairāk sāp tas, ka viņam tā pēkšņi uznāca kaut kādi melnie..?

SĀP TAS,KA NEBŪS MĪĻOTĀ CILVĒKA BLAKUS,JO LIKĀS,KA STIPRĀK MĪLĒT VAIRS NAV KUR....Kā arī tas,ka viss notika tik pēkšņi,nespēju vienkārši aptvert.Tāds blieziens pa galvu vienkārši...

Man šķiet, ka cilvēkiem reizēm vienkārši uznāk kaut kādi melnie. Atraida to, kurš tiešām mīl un kuru pats mīl, lai savestu kārtībā savas domas un saprastu, kas svarīgs un kas ne. Man pašai ir tā bijis, ir arī šobrīd, arī attiecībās no otrām pusēm (saku daudzskaitlī, jo saku par ex) ir tādas izdarības bijušas. Es jau nezinu jūsu nianses attiecību, bet tev pašai labāk zināms, kāds cilvēks viņš ir, vai tāds, kurš kaut ko pasaka un to arī domā, dara un savas domas nemaina, vai tāds mazliet apjucis, kuram vajag mazliet vientulību, lai saprastu sevi.
Katrā ziņā jābūt baigajai dzelzs nervu sistēmai, lai pēkšņi atstātu cilvēku, kurš ir mīļš un neliktos ne zinis.

Nikola uzvelc to kleitu, sataisies ka vel nekad un ar draudzenem vai kaut viena pati, aizeij sodien vakara uz kadu klubinu tiesi taja kleita! Tici man puisu netruks! Un eij ar paceltu galvu un izpriecaajies!

Ps: tev ir tikai 19.gadi, un varbut viss butu lieliski, ja nebutu jau sakusi dziivot kopa!
Nestastiji cik ilgi esta kopa un cik ilgi dzivojat kopa?
Es vinu pavisam labi saprotu, kad gribas palikt vienma tas ir normali, es ari agra jauniba saku dziivot kopa ar puisi, man bija dienas kad gribeju lai vina te nav!
Sapratu,kad labak un lieliskakas attiecibas, ir tas tiksanas reizes, naksnosanas satad pie vina. Nevis vina un mana dziivosana tada vecuma jau kopa!
MMmmm ne ne, vel paspesi dzivot ar puisi kopa!

Bet dzivo ar domu, kad viss kas notiek, notiek uz labu!

Šis viss Tevi tikai stiprinās, savas kļūdas izsāpēt ir viss labāk.
Pašai bija tieši tāda pati situācija, un man arī ir 19 gadi, es vnk. piecēlos uz abām kājām. Nenoliegšu pagājuši četri mēneši sāp joprojām un sāpēs, bet es smaidu esmu stipra un zinu, ka izturēšu ... novēlu arī tev, mēs dzīvojam vienreiz un ir kāds, kurš ir radīts tikai Tev un tas nebija viņš.

Turies, Nikola! Zini, ka te meitenes un visi Tavi mīļie cilvēciņi domās ir ar Tevi. Dzīve ir pieredze. buchas! :

Nu vismaz priecajies ka vinjhs tevi laicigi palaida, ka neuztaisija bernus, tad gan butu pagrutaak tikt pashai uz kajam

Jā, laikam jau ir vienkāršāk kādu nedēļ plēsties un strīdēties par samilzušām problēmām, tad izšķiroties nāk tāds atvieglojums mazliet pat. Jā, ja tā pēkšņi, tad grūti aptvert, ka dzīve 5 min laikā ir kļuvusi savādāka, nav un vairs nebūs tā, kā agrāk, un tad nezina, ko ķert un ko grābt, gribas kaut ko varbūt glābt, bet nav jau vairs ko.. Es tavā vietā sevi iegremdētu darbā līdz pēdējam. Līdz tam brīdim, kad sajustu, ka arī es esmu šīs attiecības beigusi. Vajag kaut ko, kā novērst domas. Kad es izšķiros vien reiz, tad pa dienu TĀ mācījos, ka biju izcilākā vidusskolā, bet vakaros lasīju grāmatas un skatījos izglītojoūs raidījumus, lai nav laika domāt par viņu. Pēc kāda laika jutu, ka paliek grūti tā censties, jo katrā ziņā tā tāoat bija sevis mānīšana, tad pievērsos ballītēm un sāku satikties ar citiem cilvēkiem. Palīdzēja. Laikam labāk ir kaut kādā veidā apmānīt sevi un novērst domas, pēc tam jau ir vieglāk. Bet vislabākās zāles- laiks, laiks.. Lai kā negribētos. Turies, tu esi skaista, laba un tev tādai priekš sevis jājūtas, jo, kā sapratu, tad viņš tevi nevaino. Nu tad nevaino arī tu pati sevi, nav vajadzības pēc tā.

Man agrāk bija draudzene, kuru puisis pameta ar līdzīgu tekstu - Vēlos veltīt sevi darbam!
Pēc 3 ned. viņš bija atpakaļ.
Bet Tev vēlu veiksmi, izturību un spēku! Lai izdodas!

Nu esmu atpakaļ mammas dzīvoklī.
Gribu prom..kaut kur prom no šejienes.Nespēju sadzīvot ar māti,nervu slimība viņai un man pašai arī tagad grūts posms.Bij doma izbraukt ārpus mājas pie upes,bet laiks tik slikts.Draudzenes prom,bet mājās nespēju - gribu klusu vietiņu,kur izraudāties.
Vienvārd sakot viņš man tagad pateica - nākam no pārāk atšķirīga slāņa.
eii tuu nost - tas taaaa sāp.es neemsu vainīga,ka man vecāki ir TĀDI.ka pašaio nekā nav.man ir 19 gadi.pabeigta vidusskola,gribēju iet mācīties tālāk,bet viņš taču pats atturēja.esmu TĀADA IDIOTE.nu tāaada,pašai vārdu trūkst,vajadzēja vnk iet un mācīties,nedomāt,ko viņš saka..

kā tas ir - no atšķirīga slāņa?

visdrīzāk pēc kāda laika 2-3 nedēļas gribēs atpakaļ, bet poļubomu viņš lašara, tev tagad tikai 19, laiks mācīties un ar kādu filtrēt, kam tev nopietnās attiecības tagad tīri mans viedoklis, iespējams nav objektīvs

Kā Tu jūties Nikola, kur esi palikusi ?