Attiecības ar...ēdienu.

Pēdējos gados mums (man un ēdienam) ir ļoooti harmoniskas un mīļas attiecības. :) Savulaik es pati saviem spēkiem tiku galā ar anoreksiju, bet acīmredzot tas bija vajadzīgs, lai saprastu, cik ļoti svarīgi ir pareizi un pilnvērtīgi ēst.

mae. Un,ja zem matrača zirnis gadīsies neaizmigsi?:D

kafejnicas edu ar baudu, majas, ja viena, edu esanas pec, un ja milotajam pagatavoju edienu, ta lai ir estetiski pievilcigs un garsigs. :)
vispar pedeja laika ar edienu esmu sakasijusies. vins ir garsigs, bet es vinu atsuju, jo manai figurai grib darit pari. :D milotais gan aizstav edienu, saka ka vins neko sliktu nedera, bet pasam puncis no tiem lauku labumiem ir tik liels, ka skiet tur zilonens dzivojas :D
un man ir pretstats emocionalajam edajam, kad ir skumjas vai dusmas - needu vispar.

Ļoti labas attiecības gan ar gatavošanu, gan pašu ēšanu.

Man šobrīd nav īsti iespēju visu laiku visu tā skaisti pasniegt, ja būtu, tad noteikti to izmantotu - skaisti klātu galdu, ēstu tikai virtuvē/ēdamistabā un tā. :)

Man svarīgi, lai ēdiens ir uzturvielām bagāts, veselīgs, dabīgs, ar maz ķimikālijām, un lai uz šķīvja būtu daudz neapstrādātu, svaigu ēdienu. Pēc tam rezultātus jūtu gan izskatā, gan spēkā un labsajūtā.