Jau ļoti ilgu laiku esmu iemīlējusies kādā puisī, kādā brīdī mums bija pastiprināts kontakts, kopīgi vakari, vīns, filmas utt.. un es jutos kā pasakā. Nu mana pasaka ir beigusies, un paralēli tam ir vēl visādas nebūšanas.
Vai ir pareizi nodoties vēlmei ballēties, izklaidēties,izraudāties, dejot līdz rīta gaismai vecrīgas klubos, flirtēt ar jebkuru pretīmnācēju un nogaršos gandrīz visus iespējamos koktēļus?
Vai varbūt saņemt sevi rokās, uzlikt masku- viss ir kārtībā, un kārtot dzīves problēmas un nest smagumu, kas liekas mani nospiedīs, un no kura esmu nogurusi?