Sveikas. Gan jau, ka mani sapratīs tās, kam ir ilgas attiecības.. Reāli, savās attiecībās esmu laimīga, mīlēta un jūtu pret savu vīrieti to pašu :) Esam kopā vairāk kā trīs gadus. Bet tad kāpēc tagad ir tā, kā ir..
Ir viens puisis, jaunāks par manu vīrieti, vienmēr esmu bijusi viņa simpātija, nekad neesmu atbildējusi(jau kādus gadus 8), vienmēr esmu stingri likusi saprast, ka nekas tur enbūs, kur vēl tagad, kad man ir mans vīrietis..tagad ir tā, ka viņam jau divus mēnešus ir draudzene, tam puisim, protams, vairs nav to vilinošo vēstuļu, uz izteikumu, "eh, kāpēc tieši Tavam vīrietim tā paveicies", "visu gatavs būtu izdarīt, lai būtu mana" utt.. Caur tekstiem kā iet, ko dari, kas jauns un tā, vnm bija šādi un līdzīgi..Tagad , protams , nav, bet tagad kad nav, man to pietreūkst, un pat redzot viņa jaunās bildes ar jauno draudzeni, liekas, ka skauž, ka atņēma man pielūdzēju :D :D :D
Murgs nu, kāpēc tā notiek. Man viņu nevajag, bet tie vārdi pietrūkst un tas, ka tā iekāro :(
339
