Sveikas!
Problēmas ir daudz, un stāsts garš, bet mēģināšu īsumā. Šis gads viennozīmīgi ir sliktākais manā mūžā laikam. Izšķiros nesen no ļoti nopietnām un ilgām attiecībām. Grūti ar to tikt galā. Protams, ka ļoti sāp. Bet pats trakākais - es jutos pilnīgi viena. Es visu daru viena. Diemžēl attiecību rezultātā pazaudēju gandrīz visus draugus. Mums labi bija divatā un citus nevajadzēja. Tagad esmu palikusi bez nekā, vien apzinoties, cik nepareizi darīju, ka nostādīju attiecības sev par svarīgāko, pazaudējot visu pārējo..Kā lai vispār tiek pāri tam smagumam, ko atstājusi šķiršanās, ja man pat nav draugu? Ja esmu viena un vientuļa..? Pat nav, kam īsti izkratīt sirdi, aiziet paballēties, kaut uz kino.. Pat uz kino vakar gāju viena !! Un vai ziniet, cik nožēlojama ir tā sajūta?
Meitenes, ceru, jums nekas nebūs jāpiedzīvo šāda sajūta, kā man. Es ļoti apskaužu tagad cilvēkus, kam ir draugi, kam ir savas kompānijas, kur svinēt svētkus, tusēties vasarā.. Es pašlaik gaidu vien ātrāk vasaras beigas..lai tumšajos rudens un ziemas vakaros vēl vairāk nojūgtos no šīs vientulības..
Zinu, teiksiet, lai meklēju jaunus draugus..nav jau tik vienkārši. Kur lai tā uz sitiena atrod? Pašai jau nav daudz tā brīvā laika, labi vismaz, ka ir labs darbs, tas man vēl palīdz sapurināt sevi šādos brīžos..
Un katru dienu šī sajūta, man ir JAU 25, un man nav nekā.. Nekā man nav. Es pazaudēju dārgāko kas man bija un draugu man arī vairs nav..
Jā, man patīk šo to padarīt brīvajā laikā, bet to visu darīt vienai ir sasodīti smagi, it sevišķi, ja agrāk ar to visu nodarbojos kopā ar savu mīļoto, ar ko mums bija daudz kopīgi hobiji un intereses..
Ehh, varbūt vēl te kāda sestdienas vakarā vientuļā paunāsies ar mani nedaudz.. :(
394
