nezinu,kā pareizi noformulēt...

 
Reitings 436
Reģ: 16.06.2011
Ir kāda lieta,kas man nedod miera,jau vairākas dienas,pat nezinu kāpēc,tād nu izpļurkstēšos šeit,varbūt jūs mani noliksiet pie vietas!
Ar draugu jau kā gadu dzīvojam kopā,attiecības ir lieliskas,par to it kā nebūtu jāsūdzas. Ak,jā pieminēšu,ka viņš ir vecāks par mani 9 gadus, bet tas nebūt nekādīgi neietekmē starp mums neko. Bet pēdējā laikā es sāku just,kaut kas man saka iekšā,varbūt tas saucamais gut instinct, ka šīm attiecībām nebūs turpinājuma,ka mēs te tikai labi pavadām laiku, bez mērķa. Un kas ir mērķis? Protams,kaut kad nākotnē kāzas,ģimene, bet kaut kas man saka, ka tas nekad nenotiks. Nezinu,kāpēc tā domāju,jo nekādu pazīmju,nekas par to neliecina,ka mēs varētu šķirties,ka viņš nav tas īstais.
Un tad man, vakar pa nakti,jo nevarēju pagulēt, pieleca,ka varbūt tā sakne ir viņa ģimenē,rados. Te vistuvākie cilvēki viņam ir brālēni ar ģimenēm, onkulis,vēl pāris rada gabali. Brāļu/māsu nav, vecāki nedzīvo Latvijā,pat ne Eiropā,kad var reizi mēnesī ielekt lidmašīnā. Tad nu tie viņa tuvākie radi mani pieņēma ļoti labi,viss forši, bet tāda sajūta,ka viņi mani neņem par pilnu,ka esmu viņiem kā tāda pagaidu risinājums,ar kuru jāsadzīvo kādu laiku,pēc tam jau nāks kas labāks... Protams,ne jau ar viņa radiem dzīvoju kopā, bet draugu pašu, bet tomēr.
Nu piemēra pēc,lai gan viņi zina,ka to gadu dzīvojam kopā,jau pašā sākumā,kad pārcēlos,bijām pie viņiem,bet ne reizi viņi neapjautājas kā man iet,kad piezvana draugam,nekad neliek nodot ne mazāko sveicienu,pirms pāris nedēļām bija dzimšanas diena,kurā ( lai gan pat Facebook parādās ) neviens no viņiem pat ne tur neko neuzrakstīja. Vakar draugam zvana viens no tiem brālēniem,kopā ar savu sievu un 2 bērniem brauc uz Itāliju un nosmejoties teica draugam - žēl,ka tu neteic,būtu forši! Tātad tikai viņš viens būtu aicināts... Pirms pāris mēnešiem bija runa par kāzām,kas tur apprecējies - vajadzēja tev tur arī būt! Izklausās,ka atkal bez manis...
Tāda sajūta,it kā viņiem es būtu kāds slogs,ka es viņiem nepatīku vai viņi mani neņem par pilnu,nezinu... Satiekoties viss ir labi,visi smaida, bet tāda sajūta,ka aiz muguras visi mani ignorē...
Un laikam tas ir tas iemesls,kāpēc man tas gut instinctsaka,ka šis nebūs " mans vīrietis",ka es nespēju ienākt ģimenē,kur es tieku uzskatīta par neko...
Ar draugu esam runājuši par šādiem tādiem nākotnes plāniem - kā kādreiz varētu aizbraukt pie viņa vecākiem,apciemot,iepazīties... Tas it kā mierina,bet...
Varbūt es tiešām neesmu nekas," tikai" draudzene,pirms neesmu apprecējusies un tad nu visi mani uzņems ģimenē? Precēties katrā ziņā tuvākajā nākotnē nav manos plānos...

Zinu,ne jau ar viņa radiem man jādzīvo un dzīve jāveido, bet,bet,bet.. Varbūt tāpēc,es sāku šaubīties un domāt,ka esmu tāds pagaidu variants.

Sorrī dāmas,ka tik gari
06.07.2012 11:50 |
 
Reitings 436
Reģ: 16.06.2011
Es nezinu,kā lai iesāk,kā lai to pasaka...
Pirms pāris mēnešiem bijām tādā 2 dienu izbraukumā,pa ceļam mājās braucot draugs piezvanīja vienam no tam brālēniem,kurš dzīvoja tuvāk,ka pie reizes apciemosim ar viņu ar ģimeni. Jautājums - Lovz arī?

Nē,zin,viņš viens pats braukā izbraukumos brīvdienās?



Protams,satiekoties viss ir lieliski,jautājumi,runas utt..
06.07.2012 13:54 |
 
Reitings 184
Reģ: 08.01.2010
Smagi. Lai gan mab bija tas par ko tu sūdzies, ka vtev nav. Par mani apjautājās viņa mamma un nodeva sveicienus, teica, ka esmu viņa topošā sieva utt. Tas viss beidzās ar krāpšanu no viņa puses.
Taču ir ļoti svarīgi lai tu justos piederīga un redzētu kopīgu nākotni ar viņu. Ja nē, tad iespējams ka tava iekšējā balss tomēr saka patiesību...
06.07.2012 13:55 |
 
10 gadi
Reitings 3180
Reģ: 29.01.2009


Es tādā situācijā arī pajautāju, vai otrs cilvēks būs (gan draudzenēm, gan brālim, gan citiem), jo vnk gribu zināt, jo tici vai nē, cilvēki kādreiz var kaut kur doties arī vieni vai ar draugiem un bez otras pusītes, un man patīk zināt, kas ieradīsies pie manīm.

Un kopumā..CIK un vai vispār IR bijušas tādas situācijas, kad tu neesi bijusi uzaicināta? Jo pašlaik pēc visa tevis rakstītā, šis viss šķiet pēršanās par neko.
06.07.2012 14:03 |
 
Reitings 436
Reģ: 16.06.2011
joselyn

Par vakardienas situāciju,piemēram, varu teikt - 100%,ja viņš zinātu,ka draugs tajā laikā tiek,tas brālēns tiešā tekstā pajautātu - negribi braukt līdzi?
Un man vienalga,vai mani aicina vai nē, bet tāda attieksme rada to,ka es viņus gribu satikt arvien mazāk un mazāk. Jā,forši cilvēki,bet es nespēju viņus līdz galam saprast...
06.07.2012 14:07 |
 
Reitings 436
Reģ: 16.06.2011
Mani vienkārši nepamet sajūta,ka esmu tāds piedēklis un ja jau piedēklis ir līdzi atnācis,tad vismaz jāizturas pieklājigi,bet nekādos kopīgos ceļojumos gan mēs viņu negribam.
06.07.2012 14:11 |
 
Reitings 63
Reģ: 20.04.2012
Klau, lasīju un domāju, ka varbūt vienkārši vajag parunāt un pastāstīt par to kā Tu jūties. Jo stipri iespējams, ka pati iztēlojies to kā patiesībā nav.
Un vēl, ja reiz Tev tā aizskāra tas par to Itāliju, tad pajautā - kā tas bija domāts?! Un vai ja būtu iespēja, tad jūs brauktu kopā, vai kā?

Un vispār, kā viņš pats uztver jūsu attiecības?

Es reiz savam draugam teicu - ja jūti, ka esmu tikai laika kavēklis, tad netērējam viens otram dzīvi.

Precības nav svarīgākais, svarīgākā ir šī sajūta, ka esi viņam nozīmīga un mīļa.
06.07.2012 16:45 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
reizem der mazak domat!
07.07.2012 23:16 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Vaina ir nevis rados, bet tevī pašā. Nevis radi tevi nepieņem, bet tu pati nejūties piederīga viņa radu saimei. Visi precēti, jūs vieni nē. Tevī ir vai nu neapjausta vai slēpta vēlme būt viņa sievai nevis draudzenei. Un 25 gadu vecumā, jo īpaši, ja partnerim ir 34 gadi, būt precētiem būtu tikai normāli.
Par to apjautāšanos, utml., es arī zvanot saviem radiem, draudzenēm, neapjautājos par viņu otrām pusēm. Kāpēc? Nevis tāpēc, ka esmu ļauna, bet tāpēc, ka nepatīk par kādu runāt aiz muguras. Ja gribēšu zināt, kā iet mana brālēna sievai, piezvanīšu viņai pašai. Ja man ar viņu nav nekādas baigi tuvās attiecības, lai viņai pašai zvanītu, tad neredzu jēgu formāli pieklājības pēc uzdot šādu jautājumu brālēnam. Tā ka- te ir tavas attieksmes jautājums nevis radu sazvērestība.

Ja tev liekas, ka man nav taisnība un radi patiešām pret tevi ir īpaši vienaldzīgi, tad iespējams, ka tavs draugs šos 34 gadus nav velti tērējis un tādas "draudzenītes" viņam kā zeķes. Jautājums- kāda viņam attiecību pieredze, bērnu skaits līdz 33 gadiem? Ja vaina te, tad nav brīnums, ka radi neiespringst par tevi. Pazīstu tādus, kam tās draudzenes mainās tā, ka ne izsekot, līdz ar to man pat īsti neinteresē, kā kārtējo sauc, nemaz nerunājot par to, ka varētu parunāties, iepazīties tuvāk.
07.07.2012 23:39 |
 
Reitings 209
Reģ: 29.01.2009
Bet ja tavam draugam ir 27,tad tev ir 18, ja tu saki,ka jums 9 gadu starpiba. Varbut tapec tie radi tevi nenopietnak uztver,jo tu vel esi loti jauna un iespejams vinji doma,ka tu vel gribesi dauzities utt. Nezinu,es vienkarshi iedomajos situaciju.
07.07.2012 23:59 |
 
Reitings 436
Reģ: 16.06.2011
snaipere_keria

Nekur neesmu minejusi,ka vinam ir 27 gadi,un noziimee,ka man nav arii vairs 18.

summer,paldiez par viedokli.
08.07.2012 01:02 |
 
Reitings 209
Reģ: 29.01.2009
Ja,diez kur tad es to izlasiju? :/
08.07.2012 01:09 |
 
Reitings 436
Reģ: 16.06.2011
Nez,katraa zinjaa ne es taa teicu. :D Te vienaa no ieprieksheejiem komwntaariem jau mineeju,ka 25,taatad nekaada dizhaa matemaatika. :) aaaa,varbuut to 27 izlasiiji turpat - rakstiiju,ka tas ir braaleena sievas vecums,ka liidziiga mums gadu starpiiba.
08.07.2012 01:18 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
par to braucienu, par ko tu tik ljoti dusmojies - noteikti, ka braaleens jau pirms tam teica, ka vinjsh var pievienoties celjojumaa un taveejais paskaidroja, ka netiek darba vai dariishanu deelj. tad ko, tam braaleenam peec tam bija tev jaazvana un tevi vienu pashu jaaicina liidzi, ja jau taveejais netiek? ja tavs puisis nevar tikt celjojumaa laika truukuma deelj, tas automaatiski noziimee, ka tu arii nebrauksi.
lai viens par otru apjautaatos un nodotu sveicienus, manupraat ir jaabuut nedaudz vairaak paziistamiem par paaris ciemoshanaas reizeem.
08.07.2012 05:52 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
Ja pāris precas un var būt nav labi ar naudu , vai arī grib tik savus tuvākos cilvēkus uz kāzām ,tad arī aicina tuvākos.
par autores tēmu - iespējams,ka tu pārspīlē un nav viss tik traki kā domā.
man ar drauga radiem ir neitrālas attiecības. pieklājības pēc parunājam. man viņi nav nekādos portālos pie draugu saraksta. es viņus neaicinu, viņi mani neaicina, bet man tas nešķiet tik svarīgi. ja es viņus uzaicinātu un man atteiktu draudzību ,tad man tas šķistu apvainojuši.
par apsveikšanu- es nemaz piem. bieži vairs neievēroju dr.lv, ka kādu jāapsveic, aizmirstu atvērt mans kalendārs. tuvākajiem jau no galvas zinu,kad ir jāapsveic, tomēr bijušos kursa biedrus, 10 gadus nesatiktus cilvēkus varu arī neapsveikt. radus pārsvarā apsveicu, jo tie taču ir mani radi:D
08.07.2012 09:16 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!