Nerakstīt

Tu taču negribi palikt muļķes lomā? Tad neraksti. Patēlo vienaldzīgo, un ja viņš raksta, neatbildi.
Viņš redzēs, ka neesi tik viegli dabūjama un uzreiz Tevi sagribēs. :D

Es to telefonu zinu no galvas no abām pusēm!
Nerakstu, nerakstu, nerakstu, grūti bet nerakstu. Gribasspēku forši pārbaudu.

aj ku zināma sajūta.. Es arī saķēros kaut kādā idiotā, bet nekādīgi nesanāca visu pārtraukt.. Tagad gan jau 2 nedēļas pilnībā neko neesmu rakstījusi un ar katru dienu paliek ar vien vieglāk noturēt sevi rokās. Nē, patiesībā pat sāk pāriet jebkāda vēlme kko rakstīt un acis arī sāk atvērties saprotot kāda muļķe biju, kad negribēju ticēt, ka mani vnk čakarē!
Es gan jūtu, ka kkad viņš atkal uzradīsies un bail, ka tāpat nespēšu atteikt.. :D

Turies un nepadodies :)

Man kaut kas līdzīgs bija/ir, bet nu mēs neesam vairāk kopā, BET viņa piebilde bija ļoti interesanta: "Es ceru, kas šis viss nesabojās mūsu attiecības kā draugiem!" No tā brīža nosolījos sev vairāk nelikšos ne zinis par viņu, lai jau dzīvo savu dzīvi ar domām par savu bijušo, kāda jēga man savu dzīvi bijāt. Bet ik reiz kas viņš parādās draugos online, vai skype, tad vien gribas uzrakstīt, kā diena pagājusi, kā viņš jūtas..ehh grūti, bet turos!
Tāpēc, ticu, ka arī Tu VARI, jābūt stiprām :)

Ļoti labi zinu tavu situāciju. Lasu un liekas, ka kāds raksta par mani. Precīzi. Es pat nezinu, ko ieteikt, jo man arī VIENMĒR gribas uzrakstīt, kaut saprotu, ka nevajag... Es bieži vien vienkārši šajās situācijās turu izslēgtu datoru, lai viņš nerēgojas man nekur, tāpat arī telefonu - izslēgtu un kaut kur noliktu. Dari kaut ko, kas novirza domas, kaut gan zinu, ka tas ir neiespējami. :( Veiksmi!

Ja viņš patiešām vēlētos aizmirst Sabīni un izveidot attiecības ar Tevi, tad viņš nekad par viņu nerunātu un nepieminētu. Tu viņam esi kā plāksteris. Kāda jēga no tādām attiecībām, ja vari būt attiecībās, kurās mīlestība ir abpusēja?

Es arī tagad sēžu un skatos, kā manējais visur online, bet mani pat neredz. Nerakstīšu.

Heh, man jau ir iestrādājies rituāls, līdz vakaram varu droši būt visos soc.tīklos, bet pēc 21iem, kad viņš ir mājās, es vairāk neeju nekur iekšā, tikai cosmo un viss, vismaz neredzu viņu un nerodas tā vēlme.

Varu pievienoties pulciņam :D
Laiks, laiks visu dziedē :D:)

He he, meitenes, mums vajadzētu vienai otrai rakstīt :D

Tāpat kā daudzām no jums, sajūta, ka raksta par mani :D
Šī situācija bija pirms 2 nedēļām :( ..bet esmu jau samierinājusies un roka BEIDZOT vairs neceļas viņam ko uzrakstīt.
Vienīgi gribas apvaicāties, kā iet, kā pagāja diena utt., jo radies pieradums :D

Tieshām vajadzetu dibināt domubiedru grupiņu un vienai otras uzpasēt ik pa laikam :D
Nu ko meitenes, turamies :D

Nu, ko meitenes, piesakamies? :D

Tās kuras tikko tikai uzsākušas apņemšanos nerakstīt varētu atbalstīt viena otru un sacensties kura ilgāk noturēsies, lai lielāks stimuls.. :D

domāju, ja jūs neizrunāsieties, tad visu laiku niezēs pirksti kaut ko uzrakstīt, lai galu galā uzzinātu, kas patiesībā notiek. Cilvēkam man šķiet, vajag zināt kāpēc nevar būt tā kā gribas, kādu iemeslu pēc ir noticis tā kā ir noticis. un tikai tad kad viss būs zināms, tad vairs neradīsies vēlme otram ko jautāt un skaidrot. Būs pielikts punkts un āmen. Katrs iet savu ceļu vai tomēr rod vēl kopēju.
Ir jau tā ka vīrieši dzērumā nespēj teikt melus. Es laikam tavā vietā uzrakstītu, un neteikšu ka izskatīsies pēc duras, jo domāju ka viņš vēlas runāt, bet nespēj atrast vārdus, vai saņemties, ievirzi viņu sliedēs un lai vilciens iet. Ja viņš skaidrā prātā spēs pateikt, ka attiecības neko labu nedos, tad ejiet katrs savu ceļu un miers. Bet visam jābūt skaidram.
Esi jauna, viss vēl priekšā. Būs vēl citu puišu, kuram tu būsi īpaša, nozīmīga un svarīga.
Lai veicas.

Man, piemēram, visai noder "drošības spilveni", kam uzrakstīt, kaut vai par viņu, bet tas vismaz nav viņam :D:)

Cik pazīstama situācija,tik gan mazliet savādāk,bet par to rakstīšanu tas pats.

Man var droši rakstīt, labprāt papļāpātu :D

Nu mīl viņš to Sabīni, samierinies, lai cik sāpīgi tas nebūtu. Neesi plāksteris, esi sieviete.
Es domāju, ka viņam arī sāp sirds, bet ne par Tevi, diemžēl, bet par Sabīni...

Tāda ir tā mīlestība, reizēm nepiepildīta un tad tiek sāpināti cilvēki, kas nemaz to nav pelnījuši. Bet viņš vismaz ir atklāts.

Vispār, es uzskatu, ka šādas lietas ir ļoti delikātas un intīmas, jo tiek runāts par cilvēka jūtām.