tātad, ir daži cilvēki, kuri ienīst mani. bez īpaša iemesla. gan jau jums arī tādi ir. nezinu, kas ir tā pamatā - skaudība, garlaicīga dzīve, kas? pati neizjūtu ne naidu, ne dusmas, ne vēlmi domāt par tiem cilvēkiem, taču... ja viņi mēdz par savu eksistenci kaut kāda veidā atgādināt, tad ir iekšēji stulba sajūta. mans puisis saka, lai neņemu galvā, pašai jau arī liekas, ka neņemu, bet vienalga tomēr kaut kas grauž... un zinu, ka ar to nodaru pāri tikai sev... cenšos vienmēr sevī glabāt pozitīvas izjūtas, sajūtas, nekādu aizvainojumu, dusmas, naidu, lai neēstu sevi no iekšienes, bet vienkārši ir brīži, kad ņem un izsit mani no sliedēm. kā jūs tiekat galā ar skaudīgiem cilvēkiem? varbūt ir kāds, kurš vēl jums ļauna, ienīst? kā rīkojaties jūs?