Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Atzīšanās pašai sev

 
Reitings 449
Reģ: 09.11.2010
Labdien! Mani sauc Nika un esmu muļķe.

Šī ir mana atzīšanās sev. 28 gadu vecumā, ar augstāko izglītību labu darbu, ģimeni, no malas varētu likties veiksmīga un laimīga.

Atzīstos - es esmu viena no tām, kas teica, ka ir 100% pārliecināta par savu attiecību īstumu un uzticību. Es esmu tā, kas teica, ka "starp mums ir tāda emocionālā saikne, es viņu tā sajūtu, esmu pārliecināta, ka varētu ar šo cilvēku sagaidīt vecumdienas, es zinu, ka viņš mani patiešām mīl".

Esam kopā 8 gadus. Astoņus. Visu savu jaunību esmu ieguldījusi šajās attiecībās, kurām ticēju uz mūžu.

Vakar atklāju, ka viņs ir ticies ar citu. Mūsu mājās darījuši to.

Pats labākais, ka es nebiju tam gatava. šim triecienam. Es noģību. Un pēc tam vēl izvēmos, domājot par to. Par citām reizēm šo gadu laikā nezinu, bet tam jau arī vairs nav nozīmes.

Rezumē - esmu pilnīga muļķe, jo ticēju labajam.

Meitenes, tagad es patiešām varu apgalvot, ka pat visideālākajās attiecībās mēs nezines nezinām, kā ir patiesībā.
28.06.2012 09:37 |
 
Reitings 6037
Reģ: 10.08.2011
bet tāda ir tā dzīve!
28.06.2012 09:39 |
 
Reitings 6676
Reģ: 07.02.2009
Tā gadās... bet labi, ka tas notika kamēr vēl esi jauna... stulbāk būtu nodzīvot kopā 20 gadus un tad šitā...

Dzīvoju ar moto viss kas notiek notiek uz labu... un tātad liktens tā paredzējis.. šobrīd noteikti šķiet, ka pasaule sabrūk un zeme paveras, bet dzīve gan jau uz priekšdienām ir tev sagatavojusi, ko stipri labāku :D

turies!! :)
28.06.2012 09:41 |
 
Reitings 4129
Reģ: 29.01.2009
Njā, kad es pasmīnu par tām 100% pārliecinātajām, man brūk virsū. :) Dzīve pierāda, ka labāk ir vienmēr būt mazliet gatavai nekā svēti ticēt, ka nekas tāds attiecības nekad nenotiek un nevar notikt. Bet tā pārliecība no vienas puses nemaz nav slikta. Redzi, ja nebūtu uzzinājusi arī šoreiz, turpinātu dzīvot savās laimīgajās un harmoniskajās attiecībās. :)
28.06.2012 09:42 |
 
Reitings 449
Reģ: 09.11.2010
Trakākais, ka es tik tik tik ļoti biju pārliecināta, ka mums viss ir un būs labi un nodzīvosim šo mūžu kopā. Kā saka - domās biju jau 3 bērnus ieplānojusi, suni, māju un lieveni, kur vecumdienās skatīsimies saulrietu.

Un tagad tas viss man tiek atņemts. Es jūtos tik piečākarēta

Tagad pat nezinu, smieties, raudāt vai lēkt no vanšu tilta.

Es pat nesaprotu, kā lai būvēju tālāk savu dzīvi, jo pilnīgi viss - visi plāni, visa ikdiena - tiek izjaukta.
28.06.2012 09:48 |
 
Reitings 10333
Reģ: 21.07.2011
Tā tajā dzīvē notiek, citi ātrāk nonāk pie šāda secinājuma, citi vēlāk.
Tāpēc es droša par vīriešiem 100% neesmu un nekad nebūšu, neuzticos nevienam pilnībā, vienmēr tiek saglabāts tas procents, ka kaut kas var noiet greizi un tas tur ar abām kājām pie zemes, un noteikti ir vieglāk dzīvot.
Es biju līdzīga muļķe tikai 2,5 gadu garumā līdz sapratu, ka pietiek sevi mocīt. Un tagad viss ir atrisinājies pats no sevis un gribas vemt no tā , kas ir bijis, kāda muļķe esmu tiešām bijusi.

Es Tev novēlu tagad atkopties, dzīvot sev, atpūsties, sakopot domas un noteikti nāks kaut kas daudz labāks un jaukāks, ja ne vīrieša veidolā, tad kādā citā veidā :)
28.06.2012 09:50 |
 
Reitings 9561
Reģ: 12.04.2009
Kā Tu to uzzināji?
28.06.2012 09:54 |
 
Reitings 454
Reģ: 13.11.2009
Nevienam šājā dzīvē nevar 100% uzticēties. Es neuzticos pat savai pēcpusei,jo nezinu kur iesēdīšos. Bet piekritīšu meitenēm par to,ka viss kas notiek - notiek uz labu. Agrāk vai vēlāk nonāksi pie šāda slēdziena arī Tu :) Un ne vienmēr krāpšana nozīmē attiecību beigas. Domāju,ka Tev ar savu vīrieti ir jāizrunājas un jāmēģina saprast šādas darbības iemeslus. Ja vecis protams nav vienkārši maukurs, parasti trešais cilvēks attiecībās ienāk,kad ir vieta,kur ienākt. Pagale nedeg viena...Tev ir tikai 28 - vēl visa dzīve priekšā,ja ne ar šo cilvēku,tad noteikti ar kādu citu. P.s. Mani tomēr fascinē cilvēku stulbums - nu kur prāts vest citu sievieti uz SAVĀM mājām...vai tad citu vietu trūkst.....
28.06.2012 09:57 |
 
Reitings 449
Reģ: 09.11.2010
Izlasīju skype saraksti

/Es patiešām neesmu no tām, kas rakājas. Uzgaju pilnīgi nejauši, vienkārši piesēdos pie viņa datora, gribēju to izslēgt un tur tā bija atvērta. Tagad sāku aizdomāties, vai tik tomēr nevajadzēja parakāties kaut kad, noteikti būtu ātrāk uzzinājusi/

Par to man ir tā škrobe, ka tik vēlu to uzzināju. Un man ir jau 28 gadi, un 8 gadus attiecības. Vai nav par vēlu? Ja būtu pēc diviem gadiem izšķīrusies, tad nebūtu tā
28.06.2012 10:00 |
 
Reitings 449
Reģ: 09.11.2010
Jā, šo domu ar vienmēr esmu aizstāvējusi, ka viena pagale nedeg. Un es ļoti gribu saprast, kur bija vaina manī. Bet viņš diemžel nav no tiem, kas spētu to pateikt un vaļsirdīgi izrunāties
28.06.2012 10:02 |
 
Reitings 454
Reģ: 13.11.2009
Nika, nu šajā gadījumā domāju,ka viņš būs gan gatavs runāt,ja nevēlas Tevi pazaudēt. Neviens nevar garantēt,ka attiecības izdosies izglābt. Tā ir kā mīļākā vāze,ko esi sasitusi - vari jau salīmēt,bet jauna viņa nekad vairs nebūs. Pat ja esi noskaņota pielikt visam punktu - iesaku tomēr izrunāties...Un kā viņš pats šo visu paskaidro? Kāda bija viņa reakcija,kad Tu visu viņam pateici?
28.06.2012 10:08 |
 
Reitings 5709
Reģ: 29.01.2009
Nevienam šājā dzīvē nevar 100% uzticēties.


Tas izklausās tik skumji. Manuprāt, protams, ka uzticēšanās ir risks, taču bez tās attiecības nav iespējams izbaudīt visā to krāšņumā.


Autorei - noteikti izrunājiet to, lai pēc tam Tevi tas negrauž. Iespējams, ka iemesls šādai darbībai ir kas tāds, ko Tu nemaz nenojaut. Es noteikti neattaisnoju vīrieti, jo man šķiet nepieņemami krāpt, taču situācijas ir tiešām ļoti individuālas..
28.06.2012 10:08 |
 
Reitings 8189
Reģ: 02.02.2010
Piekrītu, ka nevienam nevar uzticēties , kad nebiju vēl piedzīvojusi nodevību , tad protams uzticējos pilnībā un ticēju visiem bijušā drauga meliem ..kad viss nāca gaismā, jutos kā ar aukstu ūdeni aplieta, un kopš tā gadījuma arī citiem pretējā dzimuma pārstāvjiem neuzticos, jo nav ticības , ka neizdarīs tāpat...skumji, bet nodevība sāp visu mūžu..
28.06.2012 10:12 |
 
Reitings 454
Reģ: 13.11.2009
Salome, kāpēc skumji? Ir liela starpība starp aklu 100% uzticēšanos otram cilvēkam un veselīgu uzticēšanos attiecības,tajā pat laikā pieļaujot iespēju,ka dzīvē visādi notiek....
28.06.2012 10:12 |
 
Reitings 8189
Reģ: 02.02.2010
Cupkake, kur ir strapība starp aklu uzticēsanos un veselīgu? uzticēšanās vai nu ir , vai nav...:)
28.06.2012 10:14 |
 
Reitings 5709
Reģ: 29.01.2009
Man arī šķiet, ka nu nevar uzticēšanos iedalīt.. Var būt kaut kāds naivums, lētticība, ka viss ir tā perfekti, taču īsti neredzu saistību ar uzticēšanos te.
Ja visu laiku patur prātā, ka otrs var piekrāpt, tad kāda tur veselīga vai neveselīga uzticēšanās?
28.06.2012 10:15 |
 
Reitings 8189
Reģ: 02.02.2010
tieši tā- doma, ka otrs varetu krāpt, tā jau ir neuzticēšanās.. uzticēšanās ir tad ,kad pat doma prātā neienāk, ka otrs varētu krāpt
28.06.2012 10:17 |
 
Reitings 2487
Reģ: 24.04.2012
es arī uzskatu,ka uzticību nevar iedalīt..
kāda jēga no attiecībām,ja 5x dienā tu iedomājies par to,ka iespējams tagad/rīt/pēc nedēļas/gada tevi krāps? kāda tad jēga?
labāk uzticēties un baudīt kopā būšanu...krāpšanai jau nekad neviens nevar sagatavoties, tas vienmēr ir smagi - uzticies 100% vai 50% - sāp tāpat.
28.06.2012 10:19 |
 
Reitings 418
Reģ: 29.01.2009
Ja kaadu patiesi miilam,mees,meitenes meedzam tiik ljoti savu viirieti idealizeet savaa galvaa,liekaas,ka nu maneejais tachu nav taads un taads- vinsh ir pats uzticiigaakais,pats miiljaakais un nekad nespeetu izdariit to vai citu....
Patiesiibaa-visi vinji ir taadi pashi mirstiigie,kaa citi,bet mees to neredzam,neredzam liidz tam briidim,kad,kaa ar aamuru pa pieri kaads atklaaj patiesiibu,vai tavaa gadiijumaa,tu pati atklaaj iisto vinja es.Un,jo vairaak esi vinju idealizeejus savaa galvaa,jo saapiigaak paardziivo visu to,kas neietilpa tajaa ideaalajaa viirietii...!
28.06.2012 10:22 |
 
Reitings 454
Reģ: 13.11.2009
Es saku tikai par sevi. Es uzticos savam vīrietim,bet manī nav šī nenogalināmā pārliecība no sērijas"lai nu kurš,bet viņš nekad..." Tas jau nenozīmē,ka es visu laiku paranoiski baidos,ka man uzliks ragus. Nē, vienkārši es pieļauju šādu opciju, bet tādēļ es nevarētu teikt,ka neizbaudu attiecības visā to krāšņumā vai turu viņu regulāri par kaut ko aizdomās.....Varbūt citiem cilvekiem ir savādāk - vai nu uzticas vai neuzticas...nezinu,tagad lasu pati ko uzrakstīju un izklausās dīvaini...varbūt es patiesībā savam vecim neuzticos???? :D
28.06.2012 10:22 |
 
Reitings 557
Reģ: 26.12.2011
Nika, ja es pareizi saprotu, tad šos 8 gadus Tu biji laimīga, Tu varēji nešaubīgi mīlēt un justies mīlēta, tas ir skaisti, jo daudzas no mums tieši tāpēc, ka vienmer gatavas, ka tiks krāptas, nekad nepiedzīvo īstu mīlestību un man ir tik žēl par to, jo Tu domā, ka būtu bijis labāk, ja Tu tos 8 gadus mētātos no viena vīrieša pie otra, visu laiku trīcot un drebot, ka Tevi piekrāps? Tev vismaz būs atmiņas, skaistas atmiņas, jo tie ir 8 gadi, ja 8 gadu garumā tās būtu daudz un īsas attiecības, kaut kad domājot par pagātni, tie būtu tukši 8 gadi, jo nespētu atcerēties neko ievērības cienīgu. Un kā jau šeit teica, viss, kas notiek, notiek uz labu, es domāju, ka Tevi gaida, kas skaists, tikai jātiek pāri šim aizvainojuma posmam.
28.06.2012 10:23 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits