man netur nervi...
strādāju pa nakti un priekšnieks neizmaksāja algu(maksā par nakti), jo cilvēku bija maz un itkā neesot ko samaksāt un kaut kad samaksās. protams ne to kas solīts bet pa minimumu kā vienmēr. nav pirmā reize tāpēc kā sāls uz rētas un pasūtīju viņu 3 mājas tālāk, īpaši, ka zin ka strādāt netaisos vairs, izņemot, ja piezvana un sarunājam, ja man brīvs. Jā ja kas strādāju klubā :D
draugs ballējas ar draugiem, nav zvanījis, laigan solīja, vienīgo sms ignorē un sociālajos portālos pēdējās vēstules arī ir noignorētas. itkā nekas traģisks, lai atpūšas ar draugiem, bet tas princips tracina :D
un esmu kā uz adatām jo mani ignorē+biju rēķinājusies ka būs naudiņa, kura bija vajadzīga, bet tagad man pasaka-kaut kad samaksāšu un vienkārši gribas ierakt galvu zemē kā strausam :D
pat nomierinošā tablete iesprūdusi un neslīkst nost un gribas korķēt.
dāmas help, es jūku prātā jo šitādas lietas iet pa virsu ikdienas problēmām un aaaaaaah..ko man darīt?! :@ :D