Dzeršana

Bezcerīgi. Ja pats nesāks domāt ar galvu, cits neko izmainīt nevarēs. Ir runāts, ir kliegts un raudāts, ir lūgts, bet, ja lieta nopietna, tad tas nenes nekādus rezultātus. Varbūt vajag ļaut, lai pašplūsmas veidā pats apjēdz, ka ir aizgājis par tālu.
Esmu gan dzirdējusi, ka mātēm reizēm savus dēlus izdodas uzvest atpakaļ uz pareizā ceļa. Bet tā jau, manuprāt, ir sevišķi smalka psiholoģija un prasme pieiet cilvēkam.

Vēl gan variants, kas reizēm var palīdzēt, ir ultimāts. Ja sāk kļūt par traku, liec izvēlēties, bet tas gan vairāk izmantojams attiecībā uz dzīvesbiedru vai tuvu draugu.

Pārsvarā jau tas notiek, kad neesmu blakus un zina ka nevarēšu būt vismaz līdz nākošajai dienai... Man teic, kas tas kurš iet pie meičām, tas ies, kas ir dzērājs tas dzers, un tiešām tur neko....
Vairāk sāp tas, ka prasa piedošanu un saka ka vairs tas neatkārtosies....bet notiek!!

Ir runāts, ir kliegts un raudāts, ir lūgts, bet, ja lieta nopietna, tad tas nenes nekādus rezultātus.

tā tas tik tiešām ir.... :(

Ir ieteikts lai nemaz neko vairs nepārmetu un uzvedos it kā nekas nav bijis, bet mīļās meitenes , es tā nevaru....

Tā gribas paraudāt.... :(

Esmu jau likusi izvēlēties starp iedzeršanu un mani, tad kad esam kopā , paliek pie manis un neiet dzert.....bet kad neesmu klāt tad atiet....
Tas ir mīļotais cilvēks, un trakākais ka mīlu viņu, tāpēc jau ir tik sāpīgi ,dzirdēt piedod , tas vairs neatkārtosies, bet tomēr tā nav....

Kad esam kopā viss ir tik forši.....bet cilvēks tīri fiziski nevar būt visu laiku otram blakus....

Nu. Man šoreiz ir trāpījis tikpat kā nedzērājs... Liekas, ka forši, bet, laikam arī otra galējība nav gana laba. Man, piemēram, liekas normāli iedzert ar draudzenēm ballējoties, svētkos, vai pēc darba dienas aliņu (ne katru dienu, protams), bet- man tika izvirzīta prasība:''Vai Tu lūdzu nevarētu samazināt alko daudzumu''.
Es tiešām neuzskatu, ka lietotu par daudz, bet mīļā miera labad piekritu, kaut gan tuvojas sestdiena un ar draudzeni dodos ballēties un bail, ka nenoraujos... :D

Ja tu viņam patiešām kaut ko nozīmētu, viņš nopietni padomātu par tevi un jūsu attiecībām. Es zinu konkrētu piemēru, kurā sieva vīram tā arī pateica: Turpināsi? - Iešu prom! un tas nostrādāja. Varbūt arī tāpēc, ka viņš zināja, ka tie vis nav tukši vārdi, jo sieva viņam riktīga vecene.
Saprotu, ka ir grūti, esmu pati tam visam cauri gājusi, bet zini...nāk laiks un tu saproti, ka nav vērts. Zūd pacietība, zūd pat vēlme turpināt uztraukties, jūtas notrulinās pašas no sevis.
Ja jau tikai iedzer, tad vēl tā, bet ja trimpelē, ka kājās nevar nostāvēt, tad ir vērts padomāt, ko tu izvēlies savā dzīvē.

Piekrītu, ka arī otra galējība nav laba. Reizēm gluži vienkārši vajag no kaut kā atbrīvoties un reizēm, lai arī cik savādi tas nebūtu, alkohols palīdz. Bet, ja tas kļūst par pastāvīgu plāksteri, tad vairs nav labi.

Manam draugam garšo alus, domāju, ja nebūtu manis blakus, tad katru vakaru viņš izdzertu vienu alu pie vakariņām, taču man tas nav pienemami. (Nu vismaz ne katru vakaru) Ir bijuši mazi kašķi par to. Bet ar laiku es sapratu, ka vīrietim pēc smagas darba dienas pie pusdienām izdzert vienu alu nav nekas traks. Darbā nāk daudzi pastāvīgie klienti no bankām, citām pieklājīgām iestādēm, kas regulāri pie pusdienām izdzer vienu alu vai vīna glāzi. Protams, visam ir jābūt ar mēru.

Ja vairākas reizes tiek solīts, bet solījums netiek pildīts, tad diemžēl tu pati arī esi līdzvainīga - kas gan tev liek noticēt atkal un atkal? Un vai tu patiešām no sirds tici tiem solījumiem arī pēc 346. solījumu nepildīšanas? Tā jau rodas tās līdzatkarības.

Cilvēks maina savus ieradumus tikai tad, ja pats to vēlas. Citam iemesls var būt veselība, citam mīļotais cilvēks, kuru negribas pazaudēt, bet arī tikai tad, ja pats pie tā nonāk, nevis apsola, lai tik būtu miers mājās.

Patiesībā jautājums ir tikai par tevi pašu. Tev ir jāizvēlas vai pieņemt otru tādu, kāds viņš ir un palikt kopā, nekrītot histērijā katru reizi vai beigt sevi mocīt un iet prom. Jūs abi esat pieauguši cilvēki un katrs pats atbildīgs par savu dzīvi un izvēlēm. Ja viņš nedomā par tevi, kad dzer, kāpēc tev jādomā par viņu, kad viņa dzeršanas dēļ jūties slikti?

Es zinu, ka pateikt ir miljons reižu vieglāk, nekā izdarīt, tomēr... padomā pati par sevi! Ko vēlies tu, ar ko tu esi gatava vai neesi gatava samierināties un ko darīt tālāk.

Ja gribi nonākt tur, kur neesi bijis, ej pa cēlu, pa kuru neesi gājis.

meitene! iesaku tev vienkaarsi apseesties un padomaat, vai tu esi gatava ilgterminjaa saistiit savu dziivi ar vinju, pienjemot, ka turpmaak buus tikai trakaak

Es domāju, ka cilvēki nemainās, ja vien paši to negrib. Tu esi vairākkārt izteikusi savas pretenzijas. Ja viņš nav mainījies, acīmredzot, viņš to nevar / negrib. Tad nu, manuprāt, tev atliek padomāt, vai tu esi gatava šo te viņa paradumu pieņemt. Ja jā, tad samierinies. Ja nē, tad diemžēl...

Ja man tagad būtu jāpaņem mantas un jāiet, man nemaz nebūtu kur iet.....
Un laikam noticu atkal un atkal tāpēc, ka kad esam kopā, viss ir tuvu ideālām attiecībām.
Dzērājs nav, bet nu iedzērājs...citreiz sanāk, 2x ned. piedzerties, citreiz retāk....
Ja viņam draugs pasaka, davai pa aliņam? Laikam vājš raksturs un domā ka no dažiem aliņiem jau nekas nebūs, arī piekrīt un beigās ir tā ka kondīcija jau labu labā, bet tas ir tad kad neesam blakus....

Kas esam kopā, mēdzam iedzert pa aliņam, citreiz pat divus vakarus pēc kārtas....
Mani laikam visvairāk nepatīk tas , ka dzer bez manis (ne jau ka es dzertu) , bet es vismaz zinātu kur viņš ir, ar ko utt.

Infinity, cik tad biezi tavs draugs dzer? Vispar si ir sapiga tema, jo man viens tuvs cilveks sak parversties par istu "alkogoliku", piedzeras ik menesi un plosto nedelam. Nepalidz nekadas morales lasisanas, pilnigi nekas. Tikai vins pats var sevi mainit, ja patiesi to velas. Protams, berniem, matei, gimenes locekliem tas loti sap, bet vinam laikam pie vienas vietas. Tika vests uz Straupes kliniku, nokodets-nelidzeja. Kada sieviete meginaja vinu pieverst ticibai, kadu bridi bija labi, bet tad atkal palaidas. Sieva atnema naudu, bankas kartes, bet tapat aiznemas no draugiem naudu, un, ja nepietiek naudas kam dargakam, tad iet uz "tocku". Pilnigi bail paliek. Ja sadi turpinas, tad ilgi nenodzivos-bus aknu ciroze, atteiksies nieres, sirds. Alkoholisms ir ka slimiba, tikai ar lielu gribasspeku to var uzveikt.

Nezinu, varbūt no jūsu domām, ieteikumiem.....paliku mierīgāki, raudiens vismaz pārgāja....sēžu darbā (vēl līdz rītam) ar tādu trulu , tukšu izskatu...negribas vairs ne zvanīt, ne bļaut, ne raudāt, ne dusmoties.....rīt iešu mājās un laikam izturēšos tā ka nekas jau traks nav noticis, ieturēšu vēsu attieksmi, liekas ka tas varētu padarbināt viņa sirdsapziņu...

Turies, cerams bus viss ok...!

Es jau ceru, ceru....
Žēl, ka nav kur aiziet, gribētos redzēt kā mainītos, ja vienu rītu viņš nāktu mājās un redzētu, ka manas mantas nav un viss - viņa mīļā ir prom....

Paldies meitenēm , kas saprot mani... :(

Es saku, ja nebūtu tās iedzeršanas bez manas klātbūtnes vai vismaz ziņas, tad būtu dievīgi....

Bet laikam vēlēties un saņemt visu ir par daudz prasīts...tas laikam paliek pasakām....