Baudiit dziivi!

Baudīt dzīvi nozīmē ļauties. Vienkārši vieglu prātu doties pretī visiem notikumiem un izaicinājumiem, nedomājot par to, ka līdz algai palikusi vēl nedēļa vai mājās beigusies baltmaize. Man tas nozīmē absolūtu atdošanos mirklim un apzināšanos, ka tas mirklis ir skaists, neatkārtojams un katras sekundes vērts. Un nav svarīgi vai tā ir vīna glāze vakarā uz balkona pēc darba, vai saules staru ķeršana Kanāriju salās, galvenais ir izjust apmierinājumu un novērtēt. Dīvaini, bet dzīvi baudīt es iemācījos pavisam nesen. To man iemācīja pavisam svešs cilvēks, kurš aicināja nosvinēt to, kas ar mani notiek un, kas man ir dots.

Ceļotu! Daudz ceļotu! Nevis aizbrauktu uz Turciju un pavadītu visu laiku pie pieczvaigžņu viesnīcas baseina, bet apskatītu cilvēkus, viņu dzīvi un kultūru. Apmeklētu visus labākos rokfestivālus un visu savu iemīļoto mūziķu koncertus. Ja varētu atļauties, noteikti nestrādātu!

Un ja man būtu ļooooti daudz naudas, daļu ieguldītu Krievu salas projekta realizēšanā, lai varētu baudīt vasaras brīvdienu rītus, malkojot kafiju uz balkona, nepieelpojot pilnas plaušas ar ogļu putekļiem. Kā reiz šodien, beržot logus un balkonu, par to aizdomājos.

Sapņojot un fantazējot mēs tikai sāpinām sevi, manuprāt..

++++
Neaizraujos ar sapņiem un ilūzijām,jo pēc tam ir sāpīga apziņa,ka realitātē man nav nekā no tā,kas ir sapņos.Šobrīd dzīvi nebaudu.Nevaru to atļauties.Varbūt kāda var baudīt dzīvi skaitot kapeikas,es tā nevaru.Raujos darbā,cenšos atrast vēl papildus darbu un ceru,ka varbūt kādreiz tas atmaksāsies un varbūt tad,kad man būs 40 vai vairāk,beidzot varēšu atļauties baudīt.

Man butu ta maaja, kas filmaa good year ar russel crow... tie, laikam bija francijas dienvidi... tur butu es, mans milotais un musu bernini... drosi vien atvertu kadu interesantu kafijusku, kur pasai gribetos lidz zinamam vecumam stradat... pec tam vnk bauditu dzivi... moska, ap kadiem 45 gadiem man sagribetos vel vienu bernu... kas zina :D un ta ta dziive paietu... ak dies, cik depresivi istenibaa :D

Ēs tieši pretēji uzskatu par sapņiem, vienmēr domāju, ka katrs sapnis ir piepildāms, jāapzinās, kurš ir prioritāte un uz priekšu! Mani tieši tas priecē, jo zinu, ka šajā pasaulē viss ir piepildāms un iespējas ir neierobežotas, ja prāts ir atvērts un ir lielas darbaspējas.

Ja man būtu neierobežoti līdzekļi, es mācītos, mācītos un vēlreiz mācītos daudz un dikti, un varētu realizēt sevi, savus līdzekļus jomā kurā mācos, mācītos. Mācītos valodas, katrā ziņā censtos sevi pilnveidot, un turpināt strādāt, nav jau liela mācēšana sēdēt uz jahtas un sūkt kokčiku. Man tas neder, vismaz ilgtermiņā noteikti ne, man vajag izaugsmi. Vajag zināšanas.

Arī man ir tā, ka - sasapņojos un pēc tam ir tas lielais 'atkritiens' realitātē. Tāpēc cenšos par tādām lielām un,manuprāt, nesasniedzamām lietām (māja Kanāriju salās, piem.), nedomāt. Kaut gan gribētos jau ļoti.
Es būtu pilnībā ar mieru gan gulšņāt pie baseina (protams, ar kādu labu grāmatu), gan doties shoppingā, gan arī izveidot super sevis realizēšanas iespējas - gribētu atvērt uz kādas salas kādu mūzikas skolu vietējiem un ne-vietējiem bērniem, darba dienās mazliet paņemties ar viņiem, bet visu pārējo laiku - no stress! Tieši šis 'no stress' man arī būtu tā augstākā laime. Kurā liela artava viennozīmīgi ir naudai. Un - mīļam cilvēkam blakus.
Protams, vēlētos arī bērnu. Ar drošības sajūtu, ka es viņu varu uzturēt un dot viņam visu to labāko. Citādi.. man tas pat šķiet kā tāds zināmā mērā apzināts vai neapzināts noziegums - dzemdēt, pirms tev pašam nav pamats zem kājām.

esmu izsapnojusi ,ka noteikti attaisiitu veco lauzu miitni Juurmalaa

Vislaik domāju ,ka man vienīgajam korķi izsisti,man līdzīga doma pavada,bet par lielu bērnu namu atvērt,te arī liela perspektīva,ka viņiem var pēctam,iemācīt biznesu un ,lai viņi pēctam tālāk par sev līdzīgiem rūpējas un attīsta visu tālāk.Nav tas 100% butaforiski,jo ir viena lieta,kuru daru jau dažus gadus,bet pagaidām bez rezultāta,bet jau škiet tuvu esmu, katrā ziņā pašam interesanti dzīvot,kad ir viens visas dzīves darbs kuru gribu piepildīt un necīnos par 2 latiem bet dienā kad sanāks,tā skaidrs,ka būs pēctam arī ienākumi,kas sākas arī ar M burtu.Ja lācim var iemācīt braukt ar velisopēdu,domāju arī man viss sanāks:)Mērķis ir pārāk vērts un šie gadi ieguldītais ,darbs,nauda untmldz nav nekas salīdzinājumā ar galarezultātu..

Miss grape, a man ir dzivoklis kanariju salaas, nu ireju, un vienalga nejuutos baigi laimiiga, ta kaa atmet so ideju :D

hellish, nopietni? :) Tu pa turieni dzīvojies?
nē, nu pēc idejas jau Kanāriju salas bija tikai piemērs.. piemērs kādai siltai vietai, ar ūdeni, ar atpūtu, cilvēkiem un dabu:) (sēdēt tikai dabā vien un baudīt to lielo vienatni nevarētu ilgi)

Miss grape, jap, jau gadu...
Es sapratu, ka tas bija ka piemeers, es tik paironizeeju bisku :D
Bet nu kanariju salas tiesam ir tikai izklaidei, atpuutai, dzivot te ir sameraa garlaicigi... nu man jau ir bisku apnicis...

jap, tā varētu būt...
drīkst jautāt - kā uz tik attālu sapņu vietu nokļuvi? :)

Ja godigi vvz :D es vienreiz kad man bija 16 gadi vienai meicai teicu, ka es te noteikti kadreiz dzivosu, tiesa gan es tad nezinaju, ka kanariju salas ir 7 salas :D un tad pirms 3 gadiem ar vienu cosmo meicu meklejam kur braukt, jo lv bija apnikusi... aizbraucam, bet es atkulos pec 4 menesiem atpakal...
Un tagad pirms gada mani atkal viens pazina uzaicinaja.. ai tad tur vesels romana cienigs sizets :D un taa nu es te dzivoju... bet ka jau teicu, tada pati vien suna dziive ka lv man te ir, nu labi, ir labaak :D

Pirmkārt piepildītu to cilvēku sapņus, kurus mīlu, t.i., ģimenes un radu, kā arī apkārtējo labo cilvēku, kuri daudz strādā, lai sasniegtu mērķus un kurus vienmēr bremzē trūkums, daļu saliktu pa depozītiem, studētu dentistriju, taisītu biznesu, atvērtu stipendiju fondu trūcīgo ģimeņu bērnu izglītībai, patversmi no vardarbības cietošajām sievietēm un bērniem

dzives baudisana ir audas neskaitisana un teresana ka vien velies. brauc celojumos, sedi majas kaut, jo nav jadoma par to, ka ir tak jamacas, lai kaut ko sasiegtu, jaiet uz darbu, lai butu ko est, par ko rekinus nomaksat!

Baudīt dzīvi... dzīvot bez problēmām :) Bez problēmām - nedomāt par finansiālo pusi, braukt un pirkt to, ko vēlies, cik vēlies, atpūsties pie tā paša baseina ar kokteili vienā rokā ar noutbūku blakus, lasīt psiholoģiskas un pamācošas grāmatas no sērijas "the secret" un priecāties, cik dzīve ir rožaina, ka pati vari būt par "the secret" piemēru... Tāpat tas ir iekšējais miers un veselība, tad, kad cilvēks vienkārši eksistē un izbauda dzīvi nevis izdzīvo.

Vai tas ir nepieciešams? Es domāju, ka pat ilgstošā bezdarbībā jābūt kaut kam, kas dod stimulu iet uz priekšu nevis dzīvot uz vienas taisnes. Es tagad jau 9.mēnesi nestrādaju, arī ir situācija, ka varu nestrādāt un baudīt dzīvi. No vienas puses ļoti priecājos, jo patiešām ir patīkami pamosties tad, kad tu gribi, plānot savu dienu tā, kā gribi tu, pavadīt to tā, kā ieplānoji, nevis celties agri, lai jau būtu darbā, nemitīgi saskarties ar to birokrātiju, problēmām, spriedzi, kas ietekmē arī psiholoģisko stāvokli, nemitīgi jātēlo dzelzs lēdiju, lai tikai atbilstu ieņemajam amatam. Tagad izjūtu harmoniju... Bet iekšienē es tāpat nākotnē vēl ļoti gribētu nodarboties ar kaut ko tādu, kas no vienas puses neprasa tādu psiholoģisko spriedzi un atbildību, bet no otras puses - tu būtu sabiedrībā, kādam darba attiecībās vajadzīga un nepieciešama. Tā ir nemitīgā vēlme pēc pašrealizācijas :)

Man vārdi ''dzīves baudīšana''šķiet katra mirkļa izgaršošana, dzīvošana šodienā, būt kopā ar saviem cilvēkiem, darīt to, ko tu vēlies šeit un tagad, nevis atlikt to uz rītdienu. Dabas baudīšana, gan vienkārši sēžot pļaviņā, gan peldoties, gan lecot ar izpletni vai sērfojot un, protams, ceļojot :) . Ja katru dienu sēdēsi pie baseina, ar laiku tas apniks, tāpēc naudu ieguldītu kādā labā lietā, pie kuras es varētu strādāt līdz mūža beigām (jāizdomā tikai, kas tā varētu būt), noteikti ieguldītu izglītībā. :D varbūt okupētu kādu teritoriju, lai uztaisītu mazu eko valstību, dabas mīļotājiem... Laba doma tai meitenei, kas teica, ka ieguldītu to nabadzīgo bērnu izglītošanā, kuriem kas tāds var tikai sapņos rādīties.

Paldies!:)Es aizsapnojos tik taalu,ka aizmirsu- jaiet uz darbu-koleege zvaniija un prasiija,vai tad uz darbu man nav jaaiet:DTaa iet ,kad aizsapnojas...visu izdariiju loti labi ,kaut ar noveelosanos!Tagad lasu juusu sapnus un domaaju-cik labi ,ka musos tomeer ir sii emocija -izfantazeet ,izsapnot !Varbuut kaadreiz mums nav pacietiiba gaidiit ,bet zinu,ja cilveeks loti kaut ko veelas,tas piepildaas ,jo mees laikam zemapzinaa daram visu ,lai piepildiitos!Aizmirsu veel piebilst,ka manaa miitnee buus noteikti arii manas gleznas pie sienaam!:)

dziives baudiishana man saistaas ar dziivoshanu sodienai un mirklja izbaudiishanu, nevis ar domaam dziivot kaut kur pagaatnee vai naakotnee. daudzi pavada visu dziivi domaajot - riit sapelniishu lielo naudu un buushu laimiiga, atradiishu viiru, tad vareeshu atslaabinaaties un baudiit dziivi utt un nemaz nepamana, ka sasniedzot ieprieksh tik ljoti veelamos meerkus, vinji nav ne mirkli izbaudiijushi tos, bet uzstaadiijushi naakamos un atkal saakushi dziivot kaut kur taalaa naakotnee.
lai baudiitu dziivi, nav jaabuut miljoniem vai mega veiksmei, ir jaaiemaacaas priecaaties par meerkju sasniegshanas procesu, ikdienas darbiem un par to, kas ir apkaart. izbaudiit dillju smarzju, kad taas sasmalcini pirms likshanas pie salaatiem, svaigo riita gaisu, atverot logu, tuvu cilveeku apskaavienus, smaidus, priecaaties par katru labi paveikto darbinju.
ja es vinneetu daudz naudas, nekas iipashi manaa dziivee nemainiitos. ja nu vieniigi labaaku apzinju dotu fakts, ka beerniem buutu nodroshinaata naakotne, iespeeja maaciities labaakajaas skolaas un ka nebuutu jaaraizeejaas par vecumdienaam.