Man arī besī, ja uzbāžas. Uzreiz tā sajūta, ai es te neko nepirkšu, jāiet prom. Vienreiz biju uz darba inteviju Rozes grāmatnīcā, man tur teica - mēs neliekam uzbāzties klientiem, vnk pateikt labdien un paturēt acīs un ja klients sāk meklēt ar acīm pārdevēju, tikai tad pievēsrsties un jautāt vai vajadzīga palīdzība.
Ļoti patika GC Promod veikalā, gaju kko pirkt, pasveicināja mani un lika mierā, bet kad mērīju drēbes, ģērbtuvē dzirdēju, ka pārdevēja citai sievietei ļoti profesionāli iesaka kāda garuma svārkus, krāsas izvēlēties. Kad pati nevarēju izlemt un atrast piemērotu toni topam, palūdzu palīdzību un tiešām, man pārdevēja atnesa topu no citiem plauktiem, kurus es pat nepamanīju, bet tieši tādā krāsā un izmērā kā man vajag. Tur man palika tā sajūta, ka pārdevēja zin ko dara, nevis vnk formāli pajauta vai palīzēt un tad grūž rokās visu, kas pagadās, lai tik es kko nopērku.
Vistrakākais protams ir drogas, kur pārdevējām jārunā kā robotiem un jāpiedāvā skropstu tuša uz akciju pat tad, ja iepērkas vīrietis (konkrēts piemērs no mana drauga iepirksānās reizes, es līdzi nebiju :D ).