Ir interesanti palasīt, uzreiz var saprast, kuras bērniem gatavas, a kurām ir ljoooooti tālu.
Autorei varu novēlēt būt stiprai un iespējams ar laiku draugs sāks izrādīt interesi par mazo.
Uzskatu, ka sievietei ir jārespektē vīrieša lēmums, nevis jāvelk ar varu uz dzemdībàm. Ja vīrietis ir tam gatavs, tad arī attieksme ir savādāka. Manējais ir ļoti priecīgs, piedāvāja pats nākt pie ārsta līdz ( man gan vēl laiks mazs, nāks uz 16.-18. ned.dzimumu noteikšanu), es redzu to interesi un rūpes, kas ir vissvarīgākais.
Kā jau rakstīju, var redzēt, ka daudzām šis ir svešs temats. Dzemdības kā tādas var ilgt padsmit stundas, izspiešana krietni mazāk. Viens ir būt kopā sākumā, kas cits - būt klāt pēdējā posmā. Ja vīrietis nav memmesdēliņš, tad bez šaubām ir gana noderīgs, jo vecmāte nesēž tās visas stundas klāt, bet vīrietis var gan padzerties padot, parunāt, pamasēt, palīdzēt pieceltie, kas kontrakcijām esot nav tas vieglākais. Tāpēc jau arī kursus parasti apmeklē pāros (uzmetiet aci māmiņu kluba sērijai, redzēsiet ne vienu vien topošo tēti). Nedomāju, ka izbrīvēt to 1-2h ir tik grūti, bērna dēļ krietni vairāk nāksies darīt, un pa to laiku dumāki nepaliks. Cik tālu vīrietim būt klāt, tas ir tikai viņa un topošās mātes komforta zona. Un tās, kas piemin padomju laikus, tad tā bija tā laika kārtība, nevis sieviešu vēlmju un vajadzību prioritizācija. Pajautājiet mātēm vai viņām diži patika tās ntās dienas vienītī pavadīt?!