Es esmu laikam kaut kāds "vecā kaluma" cilvēks, bet es neturpinātu attiecības, ja nejustu, ka šis cilvēks var būt mūsu bērnu tēvs, mana ģimene utt. Es gribu visu mūžu nodzīvot ar vienu cilvēku, man tas liekas cēli, skaisti un drosmīgi. Varbūt tas ir iemesls tam, ka man līdz 22 gadu vecumam vispār nebija attiecību.
Mans piemērs ir mani vecvecāki, un visas jau būs dzirdējušas pēdējā laikā populāro vecākās paaudzes teicienu: "Mūsu laikos lietas, kas sabojājušās, nemeta ārā, bet salaboja."
Protams, var notikt tā, ka cilvēki attīstās katrs savā virzienā, vairs nesaskan prioritātes, mērķi utt., bet vienlaikus es arī zinu, ka attiecībās veiksmīgs ir tikai tāds cilvēks, kurš ir saskaņā ar sevi, strādā ar sevi un savām attiecībām.
1402
