priori Ha Linezerā ne tādi vien kadri mētājas, tur biju regulārs viesis gada garumā, daudz esmu novērojusi,parasti diskusijās neiEsaistos ar svešajiem,nav jau visiem jāzin manas ligas pēc sejas un vārda :). Reiz gadījās drausmīiiiiga diena,aizbraucu uz Lic,mormāli gaidu rinā pie reģ.skatos,mani viens tips pēta, nu ok,pēti ja tā tīk, pienāca klāt,saka ka man esot baigi prikolīgais atstarotājs (žurka dzeltenā krekliņā),nu nekas,es laipni atbildu,paldies pagriežos,eju jau kur jāiet,pēctam atkal saskrienamies pie cita dr. durviim, šis stāsta,ka tam tā pati liga, kas man,nu neko tajā laikā baigi interesējos par to visu,bija interesanti uzklausīt,kādas citiem ārstēšanas kursa laikā izjuutas utt., šis aicina pie tējas parunāt saku okey kautkad un tā neko nesarunājam,es aiztinos savu ceļu. Jūtu,ka šis man seko,apsēžas blaku un sāk ļooti skaļā balsī visu izklāstīt UN neviļus ieraudziju viņa rokas,man bij šoks,visas apsistas,šis vēl ko skrubina no tām,vāks kkāds,sabijos. Tas tik vārās,taisos,kad tik projām,beigās iedomājas man pieskaries,nu tad bija viss,tājau bij kauns par viņa skaļumu un drausmiigo skatu (sākumā tak domāju,aj nu slims cilvēks,viņam grūti uzklausīšu..) uzzbrēcu lai nepieskaras man,protams visi sēdēja lielām acēm,ka tas man tur sitas klāt. Vnk bēgu no viņa,pamuku,eju uz aptieku,atkal šis seko,sāku aptiekā kliegt,lai neseko man,jo viņu nepazīstu un liek man mieru,vai policiju saukšu un ātri pamuku. Biju tā pārbijusies,ka visu to dienu staigājot pa rīgu atskatiijos pār plecu,tagd bieži nākas viņu redzēt,bet tad veikli nozūdu un izliekos,ka tā neesmu es. No vienas puses smieklīgi,bet tad tiešam tā nelikās :D. Maziņš kuriozs :D.
Kā jums šī diena? Laukā ir sUper laiciņš,tiko tikai ienācu istabā,esmu veselīgi nogurusi :)