Viena un lieliska?

264

Reģ: 13.02.2009

Pēdējā laikā mani ir apsēdusi domā, precīzāk jautājums, ko cenšos uzdot pēc iespējas vairāk cilvēkiem, lai saprastu cik dažādi mēs esam un vai esam.
Jautājums ir vienkāršs- vai vari iedomāties savu dzīvi nodzīvot vienai/vienam?
un tas arī ir jautājums, ko vēlos jums uzdot!?

līdz šim par to nebiju pat aizdomājusies, jo vienmēr man bija licies pašsaprotami, ka attīstoties seksualitātei ar laiku tu sāc meklēt to ''savu cilvēku'', ar kuru vēlies nodzīvot dzīvi. katrs, ko satiec, tiek izvilkts domās cauri testam, vai viņš būtu man īstais, cik ilgi tas vilksies, vai ir to vērts. protams, ja būtu no tiem laimīgajiem, kas agrā jaunībā satiek savu īsto mīlestību un dzīvo laimīgi līdz mūža galam, būtu laimīga, bet ja ne, tad varu priecāties, baudīt dzīvi, vīriešu utt, bet joprojām paturu prātā, ka tur būs viens, kas nāks, kaut kad un tas būs tas īstais. īsāk sakot, manā scenārijā NAV tādas iespējas, ka esmu viena.
Vienā sarunā diskutējot ar diviem interesantiem vīriešiem, kā ar stieni pa muguru dabūju, kad izdzirdēju, ka viņi nudien tā nedomā, viņiem ir pilnīgi vienalga un viņi pieļauj, ka vecumdienas pavadīs vienatnē. tas viņus neuztrauc.

Un te nu es nesaprotu, vai tā var būt? droši zinu, ka viņi man nemeloja, bet vai viņi nemeloja paši sev?

tagad atkal pārskatot ''sex and the city'' sērijas saprotu, ka, mums, meitenēm, tas tiek iepotēts jau no bērnības un tas ir dzīves lielais mērķis- atrast īsto vīrieti. Bet kā ir ar vīriešiem?

26.04.2012 00:23 |

Laila15

Reģ: 20.04.2012

Man drusku pēc 30-it, man ir meita un man domāt lielisks vīrietis pie sāniem. Bet šīs man ir trešās attiecības.
Pēc pirmajām attiecībām biju sabijusies un jutos izmesta no laivas (un ar bērnu uz rokām), tāpēc sāku tikties teju ar pirmo puisi un iegalvoju sev, ka tā vajag un ka es šamo mīlu. Muļķības, lai to saprastu es iztērēju piecus savas dzīves gadus un ieguvu vēl dažnedažādas problēmas, kuras patreiz aizpilda brīžus, kad dzīve man liekas par garlaicīgu :D :(

Kad saņēmos un sapratu, ka varu dzīvot viena, tikai tad sākās mana dzīve. Tikos ar vīriešiem - seksam un nekam vairāk, tad kad es to vēlējos. Bet pārējo laiku veltīju meitai un sev.

Kad biju nolēmusi, ka šāda dzīve mani apmierina uz visiem 100%, atbrīvojusi savu prātu no domām un bailēm palikt vienai, netīšām benzīntankā sastapu Viņu... Atceros, ka teicu, ka man neko nevajag, neko negaidu un neko nemeklēju - man viss ir. Taču viss dzīvē notika savādāk, nu jau sesto gadu esam kopā. Cik ilgi būsim kopā? Lai liktens lemj. Bet ar šo cilvēku vēlos nodzīvot kopā līdz mūža galam un man prieks, ka arī viņš tā vēlas. Iepriekš tādu sajūtu un vēlmju nebija.

Doma tāda, ka nav jāmekē, viss notiks pats no sevis, tad kad vismazāk to gaidi vai drīzāk - vispār negaidi ;)

Novēlu ikvienai laimi un izdošanos, un arī to, lai dzīve netiku pavadīta vientulībā! Bet tas nenozīmē, ka jāņem pirmais, kas pagadās ;)

26.04.2012 09:11 |

Estere_

1431

Reģ: 04.04.2012

Es arī esmu no tām, kuras pat ne baidās, bet nemāk palikt vairs vienas. Protams ideālā pasaulē mēs visas būtu pašpietiekamas un mūs nebaidītu vientulība, jo būtu kolosāla sociālā dzīve. Realitātē- kā nu kurai. Zinu daudzus pārus, kuri ir kopā nevis mīlestības, bet gan pieraduma pēc, bet nešķiras, jo ir bail no vientulības un nezināmā.

Man ir attiecības no 20 gadu vecuma, respektīvi 8 gadus... Neteikšu, ka esmu uber laimīga savās attiecības, bet neesmu arī nelaimīga. Ir, protams, sava veida pieradums, nav vairs tauriņu un rozā briļļu, bet esam jau pieslīpējušies viens otram, jau zinam, ko viens no otra varam sagaidīt, un ja man tagad būtu jāsāk jaunas attiecības un viss no gala- brrrr.... nē negribētu! Un jā- vecumdienās arī viena negribu būt.

26.04.2012 09:20 |

skaya

2728

Reģ: 29.01.2009

Es laikam nespētu dzīvot viena - neesmu barā dzīvotāja, bet otro pusīti man vajag. Protams, ir dienas, kad gribas pabūt vienai, bet ilgtermiņā man būtu skumji, ka nav neviens ar ko padalīties domās, iecerēs, nav neviens, kas atbalsta u.tml. Un vecumdienas mani biedē vēl vairāk - ko vecam tantukam vienam darīt tajās garajās dienās, kad uz darbu jāiet nav, pensija tik smieklīga, ka arī pa kafūžiem pastaigāt nevar..? Bet kā jau Laila raksta - tas nenozīmē, ka jāgrābj pirmais pretimnācējs, lai tikai būtu kāds. Tad labāk kaķi vai mazu duksīti nopirkt!

26.04.2012 09:26 |

Villionota

9561

Reģ: 12.04.2009

Es uzskatu, ka cilvēks nav radīts dzīvot viens, cilvēks dzīvo baros, veido ģimenes, rada pēcnācējus, es varu tagad un turpmākos 10 gadus dzīvot viena, bet vecumdienās vēlos otru cilvēku blakus. Mana vecmāmiņa ir viena, viņai ir nodarbošanās, pensionāru klubiņi, ekskursijas, ballītes, taču ja viņai būtu otrs cilvēks, viņa būtu daudz laimīgāks cilvēks, jo to visu varētu darīt kopā ar otru :)

26.04.2012 09:27 |

Salomē

5709

Reģ: 29.01.2009

Man šķiet, ka tā laimes un apmierinātības sajūta vispār nav atkarīga no otra cilvēka eksistences. Ir jājūtas labi ar sevi - harmonijā, sapratnē, izpratnē, mierā.. tikai tad var justies labi attiecībās.

Es 2 gadus biju bez nopietnā vīrieša un jutos tiešām labi - mani sildīja mana brīvības apziņa, taču, protams, trūka īsto pamatu... Mans vienīgais iemesls - neveidot attiecības tikai tāpēc, ka šķiet, ka tā vajag un tā esot pieņemts.

26.04.2012 09:36 |

koshlene

3743

Reģ: 31.01.2009

Varu iedomāties, bet īsti negribētu, lai tā būtu. Līdz šim vienmēr esmu izvairījusies no ilgstošām attiecībām, nezinu kā būs pēc gadiem pieciem un vai tad jau nebūs par vēlu bērniem utt..

26.04.2012 09:48 |

not_for_sale

1245

Reģ: 17.04.2009

Nevaru iedomāties sevi viena. Viss pārējais-māksla, karjera utt, tas viss ir plāksteris, jo cilvēks nevar viens dzīvot. Tas protams ir mans uzskats.
Otrs.Saktos un vecmeitām, nu tām,kam 40 un vienas. Nu jokainas viņas ir, sakiet,ko gribat. Varbūt tagad liekas,ka es jau taada nebushu, bet ne vella! Beigas visas vienadas- jociigas un stresainas.

Un kas tas par uzskatu, ka apprecas ar pirmo pretimnācēju un ir tagad nelaimīgas? Domājams,ka precoties cilvēkiem liekas,ka ir tie īstie un tikai pēc tam kaut aks noiet greizi.

26.04.2012 11:45 |

zaa*

636

Reģ: 29.01.2009

Nē.

26.04.2012 11:46 |

sauliite

1854

Reģ: 01.08.2011

sievietēm ir daudz mazāka iespēja palikt vienām.
pēc nesenas aptaujas, tikai 0.12% sieviešu nodzīvo visu dzīvi nekad neseksojušās, vīrieši gandrīz 1,5%

26.04.2012 13:51 |

Gardumina

1475

Reģ: 05.01.2010

Pagaidām (un ceru, ka visu atlikušo mūžu) būšu sava vīrieša mīlestības lutināta, BET ļoti bieži esmu sapratusi, ja blakus kaut kādu apstākļu dēļ nevar būt cilvēks, kura dēļ esmu kā bez prāta, tad tiešām spētu dzīvot viena un pilnvērtīgu dzīvi. Tas neskaitās, ka man nebūtu mīļāko, ar kuriem pavadīt laiku un naktis kopā :D, bet es nekad dzīvē negribētu būt atkarīga no vīriešiem, no viņu esamības un pat finansiālā stāvokļa. Uz to es atskatījos savā bērnībā.

Ja vajadzētu es spētu būt VIENA un APMIERINĀTA!

26.04.2012 14:06 |

lana_3853

844

Reģ: 29.01.2009

Tāpēc es, piemēram, pilnībā ticu un atbalstu seriālās monogāmijas idejas. Kamēr ir labi, esam kopā, ja kļūstam nelaimīgi, šķiramies, neskatoties ne uz ko - bērni, īpašumi, bailes, zvēresti. Dzīvei, manuprāt, nav citas jēgas, kā būt laimīgam un realizēt sevi. Ja tas vairs nav iespējams pašreizējās attiecībās, šķiramies. Man mani vīrieši katrs ir bijis īstais un vienīgais kādā laika posmā, emu mīlējusi, ticējusi, bijusi laimīga. Bet - dzīve mainās, mēs maināmies un arī cilvēki mums blaukus mainās. Mani nebiedē būšana vienai, bet es neredzu nevienu iemeslu, kāpec lai tā būtu, jo arī romāni, kas neilgst līdz mūža galam, var daudz dot un padarīt dzīvi krāšņu un aizraujošu.

26.04.2012 16:09 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Noteikti piekriitu Salome!
Cik daudzi paari dziivo lauliibaa gadus tikai taapeec ,ka pieradusi-juutas jau sen vairs nav ...!Par to vecumu-cik daudzi cilveeki vecumaa juutas vieni arii ar beerniem uz mazbeerniem?Cik biezi tie beerni un mazbeerni ir kopaa ar siem vecajiem cilveekiem?Cilveeks var justies VIENS arii gimenee!
Vai tagad dzimsanas dienas un citi pasaakumi tiek organizeeti kopaa ar mammaam ,teetiem?!Tie laiki ir pagaajusi,kad aicinaaja vecmaaminas ciemos....!Es domaaju ,ka sodienas cilveeki ir pavisam citi sajaa dziives straujaa ritmaa!

26.04.2012 16:42 |

Kumeliņš

1550

Reģ: 29.03.2010

Varu iedomāties sevi dzīvi nodzīvojot viena, bet tas nebūtu tik forši, kā ja tev būtu kāds ar ko dalīties :) . Es pat varētu dzīvot bez vīrieša, kas, protams, neizslēdz mīļāko esamību. Gandrīz vai varētu dzīvot tā kā tādā komūnā, lai tikai nebūtu viena vai īrēt dzīvokli kopā ar kādu, kas nav ne mans draugs, ne vīrs, bet vienkāršs paziņa, pat svešs cilvēks, ko laika gaitā iepazīt, jo vientulība patiesībā ir manas lielākās bailes. Laikam izklausos baigi izmisusi :D.
Vispār jau vecumdienas vairāk vai mazāk visi pavadīsim vieni, ne visos gadījumos, bet tomēr. Kā nekā kāds no abiem vienmēr nomirst pirmais. Tieši tāpēc esmu izdomājusi, ka savas vecumdienas pavadīšu veco ļaužu pansionātā :D. Varētu vēl uzpīpēt zālīti, lai jautrāk :D. Kā nekā mūsdienu sabiedrība pierāda, ka vecie cilvēki nevienam nav vajadzīgi un bieži tie tiek pamesti novārtā, tāpēc piekrītu Khruschew, ka labāk līdz 70 nenovilkt.

26.04.2012 18:04 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Kumelin-es skatos uz so situaaciju katru dienu darbaa...!Tie vecie cilveeki beigaas nonaak tajaa daargaa miitnee-ja praats straadaa ,tad parasti viniem ir vainas apzina,ka dziivi,jo juutas biezi taa ,ka nonem kaut ko beerniem,mazbeerniem!Es tik biezi esmu dzirdeejusi-ja es nebuutu ,tad nauda paliktu meitai utt!Tad veel taada aina-atnaak ciemos taa mazmeita,iegulaas tantuka gultaa un skataas tv!Pilniigi nekaadu uzmaniibu nevelta tai omiitei...!Taa tie jaunie ir loti pieklaigi smaidiigi...bet "dveeseles" nav...!

26.04.2012 18:14 |

lauvens

787

Reģ: 11.04.2009

Es viena negribētu nodzīvot dzīvi. Man ir svarīga ģimene un es vēlos "savu" cilvēku sev blakus, ar kuru dalīties priekos un bēdās. Man vienmēr ir smaids sejā redzot vecos vecīšus sadevušos rokās vai balstot vienam otru.
Es domāju, ka tie lielie runātāji, kuri saka, ka mierīgi var nodzīvot vieni visu dzīvi, gadiem ejot sāk krietni mainīt savas domas.

26.04.2012 20:33 |

Adria1

Reģ: 07.04.2012

Oi..
pagaidām tā arī izskatās, ka varētu pat notikt.. Neveidoju attiecības tikai aiz tā, ka "gribās attiecības", jo iekšā sēž pārliecība, ka nu ja reiz nāks tas īstais un vienīgais, un būs tas klikšķis, tad arī noenkurošos, bet ja nenāks un klikšķis nebūs - nu nekas..
Esmu diezgan pašpietiekama, lai nerautos pēc attiecībām, attiecību dēļ.

Tikai ļoti vēlos bērnus, :D Tāpēc jāsāk domāt, ko darīt, ja tas "īstais" līdz gadiem 30 tā arī neatnāk :D

26.04.2012 20:45 |

Marta(tā foršā)

7781

Reģ: 12.11.2010

es nelasiju talak, bet atbildesu uz jautajumu- ne neveletos nodzivot viena, jo nekad neesmu bijusi sada "pozicija", tapec tada dzive man noteikti liktos vientula, garlaiciga, tuksa.

26.04.2012 21:01 |