Dievs

''Domāju, ka tiem, kas netic/ dzīvo tikai sev/ utt. vajadzētu vienīgi priecāties, ka pasaulē tomēr vēl ir cilvēki, kas pieturās pie morāles un ētikas normām, karjerā ''neiet pāri līķiem'', grūtā brīdī palīdzērs nevis pagrūdīs utt. - jo ja visi būtu egoisti, kas Dievu neatzīst, tad sen jau mēs būtu viens otru noslaktējuši, īstas draudzības nepastāvētu utt. ''

Šis nu gan ir pārspīlēti. Tev nepatīk, ka visus ticīgos bāž vienā maisā, bet diemžēl pati to izdari ar neticīgajiem.
Neesmu ticīga, lai gan esmu kristīta, Dievam neticu. Ticu enerģijai, kas iespaidot pasauli, daudz uzzināju no grāmatas Maikls Ņūtos "Dvēseļu ceļojums".
Tomēr uz baznīcu šad tad aizeju, tāpēc, ka man patīk vērot cilvēkus, man patīk klausīties ko stāsta sprediķī un man patīk kā skan ērģeles.
Un neskatoties uz to, ka neesmu ticīga, man ir gan morāles, gan ētikas normas. Es grūtā brīdī tuvākam cilvēkam palīdzēšu.

Plus, kā izteicās, ka mūsdienās jau visi tikai domā par sevi. Atvainojos par ko tad? Vai es savu dzīvi veltīšu kādam? Dzīvošu citiem cilvēkiem? Kaut kā tā neliekas. Es dzīvoju sev, jo no manis ir atkarīga mana nākotne, arī daļēji manu līdzcilvēku nākotne, ko es var savu darbību vai bezdarbību varu ietekmēt. Nekā nosodāma nesaskatu tajā, ka es dzīvoju sev un sāku ar sevi. Katram jāsāk ar sevi, lai varētu kaut ko otram dot.
Nesaucu ticīgos par vājiem - katram vajag kaut kam ticēt un ja viņš/viņa grib, kāpēc, lai tas nebūtu tas pats Dievs.
Es daudz esmu lasījusi, pētījusi un mēģinājusi uzzināt par Dievu, tā eksistenci un to pašu Jēzu Kristu, tīri intereses pēc un lai saprast, kam tā cilvēki var ticēt. Un daudz, ko esmu sapratusi, kas ir tas pamudinātājs. Diskusija var būt gara.

Tomēr mans rezumē - katrs var ticēt kam grib, kā grib un cik ļoti grib.

Es noteikti ticu kaadam augstaakam speekam ,energijai!Peedeejaa laikaa iipasi!:)

Man Dievs ir viss, daba, enerģija, Dievs noteikti ir arī manī. Reliģijas manā izpratnē noteikti ir masu pakļaušanas līdzeklis, kas lieliski strādā it īpaši Arābu valstīs.

vispaar nelasiiju diskusiju, tikai pashu saakumu. Ljoti sanaaca smiekli, jo uzmini nu! Es esmu diezgan ok meitene, nu taa, ka vareetu teikt, ka smuka, ceertama, gandriiz caca un forsha :D un mans puisis ir notetoveets metaalists, kas speelee saatanisku muuziku. un tagad tu, miikstais, man nepatiic veel vairaak. tikai tagad es gan vareetu saakt tev staastiit par metaalistu un metaala veesturi un visaadas lietas, ko liela dalja no shiem cilveekiem tieshaam domaa par dievu, saatanu un vispaar religjijaam, bet reaals slinkums.

un manas domas par Dievu

Mazliet ticu, mazliet nē.
Visādas savas ticības sludināšanas mani atbaida, tāpat kā Dieva vārda lietošana grāmatās, filmās utt., jo tā ir savā ziņā jau kā uzspiešana.
Ja es izvēlos ticēt, tad pavisam noteikti nevēlos to izbļaustīt pa pasauli. Mazliet ticu klusībā un sev, nerunājot un neapspriežot to ar citiem.

Es ticu tam, ka ir kaut kādi Augstākie spēki (Visums, Dievs - katrs var saukt savādāk). Bet priekš manis ticība un reliģija, baznīca - ir divas pilnīgi dažādas lietas. Es neeju uz baznīcu, jūtos tur ļoti neomulīgi, man nepatīk klausīties mācītājus, kuri piebrauc pie baznīcas ar dārgām mašīnām un pēc tam runā par atturību (protams, te nav domāti visi, bet bieži vien tas ir redzēts, īpaši pie pareizticīgo baznīcām). Nelasu arī Bībeli, bet iekšēji es zinu, ka kaut kas tur augšā ir. Tas gan nenozīmē to, ka dzīvē paļaujos tikai uz Dievu, uzskatu, ka viss atkarīgs no paša cilvēka, un ja viņš ir piedzīvojis neveiksmi - tad kaut ko ir izdarījis nepareizi vai arī nav īstais laiks, bet nevis tā ir noticis tāpēc, ka Dievs ir tā lēmis un neko nevar darīt.
Par paradīzi un elli runājot - tām neticu, drīzāk piekrītu domai, ka cilvēks pēc nāves piedzimst no jauna citā ķermenī...

Tieši tā, katram ir tiesības lemt pār savu dzīvi. Nepatīkami, ka visus ''bāž vienā maisā'', kā, piemēram, ja tic Dievam, tad vājš cilvēks. Sevi par vāju neuzskatu, nedzīvoju ar domu, ka būs kā būs, man nekas nav jādara. Es cenšos, daru, mēģinu būt labs cilvēks - nepatīkami, ka citiem vienmēr vajag uzlikt savus vērtējumus par lietām, ko nepārzina.

tb Ticu ne jau tādēļ, ka esmu vāja...

Libra, es neticu, jo esmu vāja. Kad man neiet, es neuzveļu savu vainu uz Dievu, es ļoti labi apzinos, ka pati esmu kaut ko sačakarējusi.

Es ticu Dievam.

Manuprāt, daudzi mūsdienās netic, jo paši ticīgie ir to panākuši ar savu fanātismu un rituāliem. Man nepatīk ārišķības, sarunājos bieži vien domās, sirdī.

Daudzi, izdzirdot vārdu Dievs, sajūt pienākumus, likumus, dogmas, citu "ticīgo" bargos skatienus, ja kaut ko nedari tā vai netici. Tas arī izraisa nepatiku.

Tāpēc man ir vienalga, ko man saka citi, viņi nav augstāki par mani, man ir un būs savs Dievs. (Augstākais spēks, Kosmoss, whatever, sauc kā gribi, galvenais, ka sirdī jūti, ka IR)

Es uzskatu, ka ticēt vai neticēt Dievam ir katra paša tiesības. Un man nav iemesla kādu nosodīt, ja tas saka, ka Dieva nav un tam netic. Arī es neticu Dievam, bet man tam ir savi iemesli, bet tajā pat laikā es ticu, ka bez mums pasaulē ir kāds augstāks spēks. Taču vai tas ir Dievs, es nezinu.
Es nedomāju, ka tos cilvēkus, kuri netic, būtu jāsauc par sātanistiem un vel kādiem nešķīstajiem. Cilvēks pats veido savu dzīvi un pats atbild par savām rīcībām, un nedomāju, ka tieši sliktās lietas būtu jāsasaista kopā ar neticēšanu Dievam. Tās, man šķiet ir vienkārši aizspriedumainas domas.
Un ja tādam kā mīkstajam nav dzīvē ne ar ko veicies, un visi viņu izsmej, tad tā ir TIKAI viņa paša vaina. Un tur jau vairs arī Dievs nepalīdzēs!

Ticu Dievam, uz baznīcu eju retāk, kā gribētos, neuzspiežu savu ticību citiem, nenosodu tos, kas netic.
Uzskatu, ka šeit kaut ko pierādīt ir bezjēdzīgi - katrs tāpat domās, ko gribēs. Abām pusēm (ticīgajiem/neticīgajiem) ir savi argumenti, mūsu pašu ziņā ir izlemt, kuru pusē nostāties..
Kā jau te meitenes pašas minēja - Dievs mums ir devis brīvu gribu, tātad mums katram ir vienādas tiesības izlemt - ticēt vai nē.

lullaby , es neattiecināju to, protams, par visiem cilvēkiem un man prieks, ka daļa ir spējusi saglabāt sevī labās īpašības, bet nu, manuprāt, tādi tomēr paliek arvien mazāk un mazāk; tagad tiek vairāk izplatīts domāšanas virziens - DOMĀT PIRMKĀRT PAR SEVI.. par to man žēl.

Pag, tas, ka cilvēks netic Dievam, nenozīmē, ka viņš nepieturas pie morāles un ētikas normām, ir ļauns un egoistisks.

Tieši tas, ko es gribēju rakstīt.

Vīnoga, tu saki, ka negribi dzirdēt apvainojumus ticībai, jo tas daļēji aizskar arī tevi. Tad ieteiktu nemētāties ar tādām frāzēm kā

vajadzētu vienīgi priecāties, ka pasaulē tomēr vēl ir cilvēki, kas pieturās pie morāles un ētikas normām, karjerā ''neiet pāri līķiem'', grūtā brīdī palīdzērs nevis pagrūdīs utt. - jo ja visi būtu egoisti, kas Dievu neatzīst

Var jau būt, ka neko sliktu tu nedomāji, bet savā ziņā ar šādu izteikumu tu aizskar neticīgos.

Bībeli daudzi interpretē pēc sava prāta līmeņa, ne visi ir gatavi atteikties no ikdienišķajiem prieciņiem, lai tās 5min vakarā noskaitītu lūgšanu utt. Ne man kādu pārliecināt tagad, katram ir tiesības domāt ar savu galvu, šīs diskusijas nekad nebeidzas vienprātīgi, bet man tiešām ir interesanti reizēm padiskutēt arī par ko tādu :)
Es ticu, ka labais ir no Dieva, ļaunais no ļaunā gara. Protams, mūsdienās arī baznīcas cilvēkos sastopams kāds nelabs cilvēks, bet ne jau Dievs par to ir atbildīgs, bet ļaunums un paši cilvēki, kas tam pakļāvušies.

esmu iesaistījies bieži diskusijās ar ateistiem un atzinu diemžēl, ka morāles un ētikas normas nav no Dieva, vai pareizāk sakot nav no baznīcas. nevarēju apgāzt viņu agrumentus. bet tās tik un tā ir no Dieva, vnk bībelē ir sarakstīts arī kkas cits.

Tur jau tā lieta - ja kaut ko par to zini un izvēlies dzīvot pa savam - es to pieņemu un uzspiest neko netaisos ;) vispār nevienam nevēlos neko uzspiest. Bet tieši tāpat es gribētu normālu attieksmi arī pret manu viedokli kā tādu (protams, te nedomāju no Tevis) - nevis nievājošus izteikumus par ticīgiem cilvēkiem. Es neeju apkārt un nenosodu, cik tas un tas ir redz sātana bērns vai tml, līdz ar to negribu dzirdēt apvainojumus ticībai, jo tas daļēji aizskar arī mani ;) šeit iesaistījos, jo ļoti vēlējos atbildēt Harmony jautājumiem..
Par paradīzi runājot, nu stulbi to iedomāties kā bērnu pasakās par baltu, pūkainu mākoni bez maz vai.. un cilvēku dvēseles diemžēl nu nebūs tur daudz, ja dzīvo atbilstoši ļaunajam garam tad pie viņa arī nonāks. Pašai baigi jocīgi izklausās šo visu rakstīt, tomēr baigi gribās nedaudz apgāzt tos mūsdienu stereotipus par visām baznīcas lietām :)

Pag, tas, ka cilvēks netic Dievam, nenozīmē, ka viņš nepieturas pie morāles un ētikas normām, ir ļauns un egoistisks.
Esmu kristīta, izmācījusies baznīcas skolā un iesvētīta, bet tas nekādā veidā nav mainījis manu (ne)ticību. Man drīzāk ir radies priekšstats, ka Dievam izvēlās ticēt vāji cilvēki, kuriem nepieciešams kāds, kuram uzgrūst atbildību par lietām, ar kurām cilvēks pats nespēj tikt galā. Tad vienmēr ir attaisnojums "Ai, nesanāca, jo Dievs tā bija lēmis". Tas, protams, nav attiecināms uz visiem, bet saujiņu tādu cilvēku es zinu.
Man ticīgie netraucē - manā ģimenē visi ir ļoti ticīgi. Bet man ir svarīgi, lai mani pieņem tādu, kāda es esmu, nevis mēģina pārliecināt, cik es esmu nepareiza un neapgaismota, ka neticu kāda iedomu draugam.

Dievs mīl visus, bet ir devis brīvo gribu. Tātad viņš mīl no malas, neiesaistoties, ja netiek lūgts un cilvēks dzīvo, nevēlēdamies par Dievu neko zināt.Tad, kad cilvēks pievēršas Dievam un sāk dzīvot pēc viņa likumiem, notiek izmaiņas. Un kā var apgalvot, ka Dievs neeksistē un nav Tev devis piedzīvot brīnumus utt, ja nekad neesi mēģinājis dzīvot un Dievam tuvoties kaut kā????? Un turpinājumā, protams, bieži vien visu ļaunumu piedēvē Dievam (bet nevar būt dusmīgs uz Dievu un reizē neticēt, ka Viņš eksistē-tas nav iespējams). Nevajag aizmirst, ka vienmēr ir 2 puses - un kur Dievs netiek ielaists, tur ļaunais gars var mierīgi piekļūt cilvēkam un viņu novirzīt uz ļaunumu un nelaimi. Es, piemēram, nevēlos pat pieļaut domu, ka rados no pērtiķa un pēc dzīves mani bez jebkādas jēgas apēdīs tārpi. Lūk, tam es neticu. Un mūsdienās jau sen baznīcas cilvēki nav nekādi savas domas uzspiedēji - nu parādiet kaut vienu katoli, kas iet pa mājām un stāsta nez ko, tā atgrūšana radusies no visiem sektantiem, kam tas jau ir bizness utt. Domāju, ka tiem, kas netic/ dzīvo tikai sev/ utt. vajadzētu vienīgi priecāties, ka pasaulē tomēr vēl ir cilvēki, kas pieturās pie morāles un ētikas normām, karjerā ''neiet pāri līķiem'', grūtā brīdī palīdzērs nevis pagrūdīs utt. - jo ja visi būtu egoisti, kas Dievu neatzīst, tad sen jau mēs būtu viens otru noslaktējuši, īstas draudzības nepastāvētu utt. Nu ir vajadzīgs pasaulei labais - lai būtu vismaz kādi cilvēki, kas cīnās pret to jūsu saukto ļaunumu (kad dara pāri bērniem, dzīvniekiem utt.utt.). Es tik daudz ko vēl gribētu pastāstīt, jo pāris mēnešus atpakaļ domāju daudz citādāk- tagad eju svētdienas skolā un informācija ir nenovērtējama, daudzas lietas tiešām palīdz izprast. Un arī tiem, kas netic, noderētu, lai paplašinātu redzesloku, nevis bara iespaidā minētu vecos, nodrāztos argumentus - ja Dievs ir labs, kāpēc ir slepkavības utt.utt. Un grūti jau mūsdienu materiālismā domāt par eksistenciālām lietām, parasti, kamēr labi, nevienu nevajag, bet gribētos, lai cilvēki sevi izglābtu, pirms notiek slimības un nelaimes un ir jau daudz grūtāk tikt no tā ārā.
ai, atkal baigi izpaudos :D

Katram ir tiesības uz savu izvēli un viedokli, tāpēc nav jābrūk otram virsū vai jāizsaka kaut kādi vispārināti izteicieni.

Es personīgi ticu, un esmu laimīga par to. Man neviens šo ticību nevar atņemt tikai tāpēc, ka min kaut kādus aspektus. Tāpat es apzinos, ka nevaru otram pierādīt Dievu, minos citus aspektus. Bet to visu nevar tā vienkārši izstāstīt,tad pašam jālasa Bībele un visdrīzāk jāgriežas pie mācītāja, kurš spētu sniegt atbildes uz daudziem jautājumiem.

Harmony, arī man agrāk radās tādi jautājumi kā tev, kāpēc tiek pieļauts ļaunais u.t.t.bet padomā, to visu jau dara cilvēki. Vai tad to dara Dievs? Dievs radīja cilvēkus un visu tiem apkārt, vai tad viņam pašam jāvada cilvēki, jāsaka ko darīt un ko nē??? Cilvēki paši ir ļauni, paši izvēlas,ko darīt ko nē. Tas, ka pasaulē notiek ļaunais, nenozīmē, ka Dieva nav. Notiek daudz labu lietu un ir cilvēki, kas tām notic un sajūt savās dzīvēs kā Dieva doto. Bet ja tikai paņirgājas un nemaz negrib saprast, tad laikam tas nav iespējams, nezinu. Varbūt kādu dienu sapratīs arī smējēji vai tie, kas vienkārši vēl nav ar to saskārušies.

Bte es tiešām domāju, ka vajag piedomāt pie tā, ko sakām, jo ļaunumu jau dara paši cilvēki, kāpēc notiek daudz sliktu lietu, pašu cilvēku dēļ.

Protams,man arī to ir grūti aptvert, jo notiek arī dažādas katastrofas un nelaimes, bet es uzskatu,ka tas ir par sodu cilvēkiem, kuri rīkojušies netaisni. Bet nu es arī līdz galam to visu neizprotu, tāpēc vienkārši paužu savas domas, bet uzskatu un palieku pie tā, ka Dievu nevar vainot pie visām lietām, ko dara paši cilvēki!!!