Aly, ja tev tik vāji nervi, ka jādara kaut kas tik pretīgs citam cilvēkam un vēl par to jāsmejas, tad varbūt problēma ir tevī nekā citos cilvēkos. Es arī esmu strādājusi apkalpojošā sfērā, un ļoti bieži gadījās apkalpot visādus riebekļus, bet man nekad dzīvē nav ienācis prātā darīt kaut ko tik pretīgu,lai arī cik ļoti es esmu bijusi nokaitināta. Parasti pasmējos un laidu gar ausīm vai smagākajos gadījumos dusmojos un iekšēji vārījos, bet neviens no malas to nekad neiedomātos. Un jā, iedomājies, ja cilvēks maksā par kafiju, tad tavs pienākums ir pienest viņam to karstu nevis aukstu, jo viņš par to maksā naudu. Protams, neesam mēs visas nekādas svētules un laiku pa laikam pa kādam mazam grēciņam izdaram, bet nu ne jau tik ļaunus un pretīgus kā tu (izskatās vēl, ka lepojies ar to). ej ārstē nervus.
Arī vēstuļu mešanas ārā man liekas stulbas, es pieļauju, ka savam darba devējam tādā ziņā esat sagādājušas ne mazums sīku ķibeļu, bet tas nabags droši vien novēla uz Latvijas pastu. Un tām, kas te par darba devēju attieksmi runā, nu ziniet, man ģimenē ir vairāki darba devēji un secinājums ir tāds ka lielākā daļa potenciālo vai esošo darbinieku ir pilnīgi lohi un paši izraisa tādu attieksmi pret sevi un citādu arī nav pelnījuši. Man nav gadījies strādāt vietā, kur pret mani būtu pretīga attieksme, jo vienmēr cenšos visu izdarīt kārtīgi, tāpēc pat īdzīgākajiem darba devējiem nav biijis iemesla slikti pret mani izturēties.