Iejuutiiba!

Es to izskaidrotu savādāk, iespējams tas cilvēks kurš nav iejūtīgs, nav pietiekoši iemīlējies, vai varbūt iemīlēšanās stadija ir beigusies un parādās cilvēka patiesā būtība, viņš vienkārši tāds ir un viss, citreiz varbūt tam cilvēkam uzvelk otra rīcība, izturēšanās, runasveids.

man šķiet, ka iejūtīgi cilvēki ir liels retums, katrs domā tikai par sevi un savām vēlmēm. ar egoistiem ir ļoti grūti sadzīvot. diemžēl vairums cilvēku neuztrauc citu vēlmes, jo ja otrs izsaka savas vēlmes, tad rodas spīts izdarīt pretējo. ar šādu attieksmi attiecībās tālu nevar tikt

Gurri-es domaaju iejuutiibu arii pret vecaakiem cilveekiem...!Vakar man bija saruna ar vienu kundzi savaa iestaadee-vina izmeta,ka pie vinas drauga(viirietim 86g)neviens beerns vairs nenaakot apciemot-visi iipasumi paarakstiiti,vairs nav interese...Zeel ,ka taada nostaaja!Esmu redzeejusi arii taadu skatu,ka atnaak "atziimeeties" un peec maza laicina jau prom...taapat tas vecais cilveeks neatcereesies!
Darbs ar cilvekiem mani ir padariijs loti juutiigu!Jaarunaa ar slimajiem ,jaarunaa ar veselajiem...tiek "uzsuukts" viss!

Sesilla-jaa un veel tas -vins man taa un es vinam arii izdariisu...lai atceras...!Te nav nemaz runa par to ,ka visam var pieiet citaadi!:)

Manaas attieciibaas iejutiiba nav ne no manas, ne no vina puses, tapec arii mees viens otru nesaprotam, nepiekaapjamies, lai arii visu vareetu mieriigi atrisinaat...

tas par tiem vecajiem cilvēkiem, vispār lika sirdij sažņaugties.. nu kā tā var? bet diemžēl tādas situācijas nav mazums

Es,piemēram,esmu jauka un iejūtīga pret saviem cilvēkiem-savu ģimeni,saviem draugiem,sava vīrieša ģimeni.Es gluži vienkārši neuzskatu par vajadzīgu tērēt savu iejūtību uz svešiniekiem un uzsūkt viņu negativitāti,ko var saņemt pretī.
Es piekrītu,ka ir briesmīgi,ja ģimenes ietvaros ir nejūtība,vienaldzība pret savu vecmāmiņu vai vectētiņu.Taču,nesaprotu pārmetumus par kaimiņu bomžu vai vēl kādu pilnīgi nepazīstamu cilvēku nežēlošanu.

Indie-mana profesijas izveele ir -runaasana ar cilveekiem ,kuri nav mani radi,draugi, pazinas...taa ir mana izveele un nesaku ,ka viegla profesija!Man veel nesen viena rezidenta meita teica,ka man noteikti ir talants savaa profesijaa!Piekriitu-noteikti ne visi cilveeki var straadaat psihiatrijaa,runat ,analizeet citu probleemas...mierinaat!Zaalu izdosana ir tikai maza dala no visa ,kas jaadara...!

Es domāju, ka cilvēki ir kļuvuši daudz seklāki savās jūtās un emocijās, un tam līdzi nāk neiejutība.
Tāda emocionāla degradācija ar katru paaudzi.
Konkrētājā piemērā, manuprāt, puisis vienkārši ir egoists. Un , iespējams, arī ļoti jauns.

jā, manuprāt, iejūtība ir no tām lietām, kas izzūd. Un tās vietā parādās egoisms un tieši kā tu teici - pārliecība, ka otrs pieder mums. es ļoti bieži tajās pašās cosmo diskusijās redzu, ka daudzas ir tik egoistiskas un privātīpašnieciskas (jā, jā, zinu, ka man tagad daudzas bruks virsū) un ka reāli nemaz nedod pilnīgi nekādu izvēles brīvību otrai pusei, pasarg dievs, ja ies viens kaut kur un nedod dievs tas nebūs "cīsiņvakars".
Tavā piemērā - diskutabli, bet es nedomāju, ka tas, ka puisis aiziet uz ballīti bez draudzenes ir iejūtības trūkums, ir jāprot pavadīt laiks arī atsevišķi. No vienas puses var saprast meiteni, viņa slima un jāsēž mājās. Bet tāpēc tagad liegt otram izklaidi man tieši liekas egoistiski, no sērijas "ja izklaide netiek man, lai netiek nevienam, lai sēž mājās un skatās, kā es puņķojos." Ja puisis parūpējas par meiteni, pienes tēju, sasedz, apčubina un tad dodas kaut kur, man neliekas ka tas būtu kaut kas šausmīgs (nezinu gan, vai konkrētais puisis tā dara, bet man liktos tikai normāli, ja viņš tā darītu). Var jau arī vienoties, ka viņš nebūs ilgi, bet izies uz pāris stundiņām. sēdēt mājās nelaimīgam katru reizi, kad draudzenei ir klepus un puņķi tikai tāpēc, lai draudzene netaisītu histēriju - nu nez nez..

Pirmkārt-paldies,ka izveidojāt jaunu diskusiju,jo tur jau nu vsp murgs bija.
Otrkātrt-puisim ir 27, vajadzetu jau but kaut cik galva ieksha, ne?
Piekritu-ar laiku viss liekas passaportami un otru pusi sapian,domajot-vina tak piedos, nekur neaizies.
Mana varianta gaja runa par to,ka es mierigi paskaidorju,ka labak gribetu lai paliek majas ar mani, nav jau ta ka man tikai punkji ir :D
Bet es preti sanemu-nu un? un iziesanu ara pa durvim.
Es vairakas reizes jau esmu teikusi,ka vins rikojas loti egoistiski,bet tas neko nemaina. :( Laikam laiks ir meklet kadu citu, jo viss jau krajas un krajas un tad spragst pusu.
ewwwi-vins neko no ta visa neizdarija :) pat zales nenopirka. kur nu vel teju taisiis
histerija nekada nebija, tikai tas,ka mani neņem vērā. Bet pēc tam es pie visa esmu vanīga.
Es nekad neesmu viņu turējusi un liegusi kaut kur iet.

Tajaa gadijumaa par to puisi, kursh iet tuseet, kad meitene slima- tur jau lielaakaa probleema ir neuzklausiishana, ieshana tuseet ar cilveekiem, kuri meitenei nepatiik, un attieksme kopumaa. Vinja jau neprasa pie gultas seedeet....

Man vispār šķiet, ka cilvēki kļūst aizvien riebīgāki un riebīgāki. Tāds īstais jaukums un sirds siltums ir aizvien retāk sastopams, diemžēl, un tas ļoti, ļoti skumdina, jo tā vien šķiet, ka nemākam redzēt vērtīgo vairs. :-|

manuprāt tāpēc jau cilvēki ir kopā, lai būtu kopā arī bēdās un sliktos brīžos( viens no tiem- kad otrs ir slims) . pilnīgi nepiekrītu, ka otrs var izklaidēties , ja mīļotais ir saslimis. es tā nevarētu, bet varbūt jau esmu veca un neko nesaprotu ..

Manuprāt, ja viens no abiem jūtas slikti vai ir slims, tad otrs, ja mīl, grib par viņu rūpēties, uzmundrināt, būt kopā, nevis bezjūtīgi iet tusēt... Zinot, ka otrs skumst mājās.