Draudzenju bushana pec skirsanas.

Par draudzeni to uzraxtiju ka lietu,ka sman nepatik ,ka vinja taa dara,vinja sudzas,ka nevar atrast isto,bet es nekad neesmu teikusi-Tu esi mulkje utt,vienmer dodu padomu un piebilstu-Ja Tev ta patik,tad dziivo,Tava dzive un vienmer atbalstisu.Nebiju to domajusi,ka njirgasanos vtml...
Man nevajag,lai mani zelo,tapec teicu,ka man nevajag raudamos spilvenus. Speju tikt gala viena,ja reiz neviena nav un ka vakar teica mana mamma,ka nav verts pardzivot,jo vienmer,kas bus priekos un bedas ir gjimene.Paldies par viedokljiem,teemu sledzu.

Ir jau dažādas situācijas. Piemēram, man ir viena tāda draudzene, kura kamēr bija puisis par savām draudzenēm nelikās ne zinis - visu laiku pavadīja kopā ar savu puisi un viņa draugiem. Varēja neatbildēt uz zvaniem, nekad nebija laika satikties un, protams, ka ar laiku vairs nemaz īsti neuzskati par draudzeni, bet gan par paziņu. Toties kā draugs pameta, tā katru dienu sāka zvanīt, aicināt satikties utt. Līdz ar to arī negrasos sniegt atbalstu tagad, ja jau tik ilgu laiku nebiju vajadzīga.

Īstie draugi atklājas grūtībās.
Iespējams, pati neesi bijusi pietiekami laba draudzene, tādēļ atlikušās draudzenes necenšas Tev ātrāk tikt pāri sāpēm un ciešanām.
Un tomēr iepriekšējai dalībniecei taisnība - 2 draudzenes JAU Tev palīdz. Kad man ir sūdīgi, man vajag tikai to vienu draudzeni, kura zinu, ka man palīdzēs daudz vairāk kā, piemēram, 3 draudzenes kopā.
Tev acīmredzot gribas, lai visi Tevi žēlo.

Mardzita, Tu diskusijas ievadā raksti, ka divas draudzenes Tevi atbalsta. Vai tas ir maz? Es tiešām cenšos saprast, ka mēs katra esam citādāka, savu raksturu, emocionālajām vajadzībām, bet vai tik tiešām ir tik svarīgs tas draudzeņu skaits, kas kopā ar Tevi raud.

citēju moloko "varbūt Tu viņām biji apnikusi ar savām problēmām (to esmu ievērojusi šaja forumā, ka esi tāda vienmēr nepamierināta un pozicionē sevi kā mūžīgo cietēju- puisis slikts, Tev kāpa uz galvas, necienīja utt.- to visu Tu te esi tik daudz uzsvērusi, ka pieļauju, ka arī draudzenēm tas viss bija jāklausās "

es arī kādu laiku nebiju aktīvi lasījusi diskusijas šajā forumā un tagad, kad atsāku, tad arī man ļoti acīs dūrās, ka praktiski katrā diskusijā tu atradi, kā pačīkstēt par savu problēmu, pat ja tas diezgan netieši attiecas uz diskusijas tēmu. Principā varbūt ka tu pati nemaz nepamani, kā visiem neapzināti uzbāzies ar to, ka tev tā dzīvē gadījās un varbūt neesi pamanījusi arī, ka tāpēc no tevis sāk izvairīties.

Un jā, viņām ir sava dzīve un savas problēmas. Protams ir labi, ja uzmundrina un tā, bet nu reālajā dzīvē reti ir manāmas tādas draudzeņu kombinācijas kā seriālos un filmās, ka visas problēmas tiek risinātas kopā un ja vienu pamet vīrietis, tad pārējās pamet savu dzīvi uz nenoteiktu laiku un dodas kopīgi raudāt spilvenos, tusēties utt.
Kad manas draudzenes šķiras no draugiem, tad parasti tieši cenšamies turēt visu uz pozitīvas nots un neatgādināt viņai par šo notikumu, bet maksimāli sagādāt pozitīvas emocijas, bet tas nenozīmē, ka mēs tagad caurām dienām bezgalīgi esam viņas rīcībā. Un jā, tava izteikšanās par draudzeni neko labu par tevi pašu neliecina.
Novēlu tev beigt žēloties un saņemties, atrast kādu aizraušanos, kas novērš domas un turpināt dzīvi. Ne tu pirmā, ne pēdējā, kurai vīrietis izrādījies cūka.

Piekrītu Memberai.Tas man ļoti iekrita acīs , nesmuki ir tā izteikties par draudzeni.

Es vispār nesaprotu, kāpēc jāskrien jāmierina draudzene pēc šķiršanās, tu ar to vīrieti biji precējusies vai daudzus gadus kopā ?

Ja cilvēks pie manis nāk ar savām bēdām, neatgrūžu, bet reāli, ja kāda draudzene izšķiras, es nesāku pēkšņi ar viņu pavadīt daudz vairāk laika, jo, ļoti atvainojos, bet man ir arī sava dzīve. :)
Bet iespējams, ka tas ir tāpēc, ka es pati esmu cilvēks, kas ar bēdām labāk tiek galā viens. Man nevajag draudzenes, kas man palīdzētu, ja sāp, jo tāpat draudzenes neko palīdzēt nevar.

Man iekrita acīs tā pati frāze, kas member. Nu nesaka tā par draudzenēm, tā ka izvērtē, cik tuvas vispār esat!
Manas draudzenes ir gan man palīdzējušas mantas kravāt, gan ziedojušas savas aknas neprātīgā uzdzīvē, kad man to vajadzēja, gan klausījušās manu gaudošanu. Un par to es viņas cienu un mīlu! Un pati būtu gatava rīkoties tāpat!

Bet pati ar pus Riigu paargulejusi.

Un kāda tad esi pati draudzene, ja tā izsakies par otru? Tātad zemapziņā tā arī par viņu nelāgi domā. Cilvēki parasti jūt tādas lietas. Maini attieksmi pret citiem, tad ari citi pamainīs pret tevi attieksmi.

Uzskatu,ka īstas draudzenes ir kopā gan priekos,gan bēdās.Es esmu savas draudzenes atbalstījusi grūtos brīžos un pēc šķiršanās.Tādu pašu attieksmi gaidu no viņām,ja man ir grūti.Protams,neieslīgstot pārspīlējumos-draudzenei nav jāaizmirst sava dzīve un katru minūti jātur mana rociņa.
Paziņu priekšā es visu laiku esmu laimīga un pat neļauju nojaust,ka man ir problēmas,taču draudzenes...draudzenes redz mani īstu.Gan ar priekiem,gan ar bēdām.

uzskatu , ka jāatbalsta, bet pašai personai, kas izšķīrusies jāsaprot, ka arī draudzenei ir dzīve. man ir dzīvs piemērs mana draudzene, viņa izšķīrās no sava drauga un tad man viss savs laiks bija jāpavada ar viņu, jāmierina utt. nu ko es viņai varu pateikt? uz katru manu centienu, viņa atbildēja, ar to, ka nekas nebūs labi utt. un nedod dievs , ja es vēlējos aiziet ar savu draugu , kur, tā jau bija nodevība, ka man nekad neesot laika utt. kaut gan cik varēju tik arī pavadīju ar viņu, centos atbalstīt utt. cerams, ka tu neesi šāda :)

Pati ļoti skaisti pateici. Priecāties, dot labo, neko neprasīt, bet slikto tiešām likt aiz auss..Vispār jau viss attiecībās būtu jābalsta uz labas gribas aktiem, kaut ko pieprasot, Tu tāpat nesaņemsi to, ko vēlies, saņemsi varbūt to rīcību, bet ne jūtas, ko šai rīcībai būtu jāsimbolizē. Un aizvainojums vispār, es uzskatu, ka ir vienīgās bezjēdzīgās jūtas. Un par to Tavu vīrieti - nu viss, novelc strīpu un beidz, ko Tu tur vēl gribi izmocīt vai saprast. Tā peroties un šaustoties visu dzīvi var pavadīt+nesmuki izskatās:).

Vizbuliite,es nebiju vinjas aizmirsusi,braucam viena pie otras,kopa pat Z-Svetkus svinejam,jubilejas.Protams,ka nesanaca katru piektdienas vakaru,tas ir logjiski.Nav ta,ka 2 gadi nelikos protus.

Lana,Tavs viedoklis man patiik. Man jamacas priecaaties un visu slikto likt aiz auss!

Varbūt tās darudzenes nemaz tevi neuzstata pat tik labu draudzeni, kā tu viņas..
Un jā bieži ir tā, kamēr puisis, daraudzenēm nav laika, bet kā vairs nav tad draudznes uzreiz atcerās..

Es gan neuzskatu, ka draudzenēm ir kaut kādi pienākumi pret Tevi, tāpēc, ka esi šķīrusies. Varbūt agrā jaunībā draudzenes dala visus pārdzīvojumus, bet vēlāk....dzīve jau tā ir pārāk īsa un sarežģīta, lai to veltītu svešām problēmām. Es ar savām draudzenēm dalos priekā, izklaidējos un baudu mūsu līdzvērtību, bet ar savām ciešanām tiekam galā pašas. Un tāpēc satikties karreiz ir īsta bauda.

Tas jau bija sen,protams,ka vinai bija taisniba,piekritu un nenoliedzu,bet vai neuzzinot iemeslu jaatgruzh draugs? Mums bija saistibas,kuras bija janokarto, bija jasatiek shaa kaa taa.Man pat neljava paskaidrot,tur tas saals.

Ja Tevi klopeetu un sauktu par kuci, mulkji un vel sazin ka,tik tapec,ka vakarinjas nav otrais uztaisits, diezvai Tu laime lekaatu un negaiditu ne no viena atbalstu un sevi uzskatitu par neapmierinatu un puisi par engjeli!

un kāpēc tad ar šādu puisi vēl aizej satikties???????

ja es būtu draudzenes vietā,tad arī salamātu,jo noteikti,ka žēlojies kad bijāt kopā,tagad,kad izšķiries,vēl aizej satikties..

Dazam ari ir draugi,dazam nav. Laikam liela dzive un skolu laiki daziem ir divas dazadas lietas.Un skaya,Tev taisniba-esam parak dazadam dzives uztvereem:)

Ne nebija vinajm tas jakalusas,tapec ari seit to raxtiju un prasiju padomus. Neapmierinata?! Ja Tevi klopeetu un sauktu par kuci, mulkji un vel sazin ka,tik tapec,ka vakarinjas nav otrais uztaisits, diezvai Tu laime lekaatu un negaiditu ne no viena atbalstu un sevi uzskatitu par neapmierinatu un puisi par engjeli! Acimredzot neesam uz viena vilnja,tas gan