dievināšana jeb/vai mīlēšana

Tas noteikti nav tas pats kas milet!! :)

Man liekas, ka vārds "dievināt" ir ļoti poētisks. Ja mēs skatāmies reāli nezinu vai jeb kad varētu teikt, ka kādu dievinu. Es varu dievināt mirkļus, ko kāds man dāvā vai dievināt skaistas lietas, bet ne cilvēkus.
Mīlēt un dievināt ir divas dažādas lietas!

Protams, varam filozofēt un teikt, ka katrā mīlestībā ir mazliet kaut kas no dievināšanas, bet ne tieši :)

Es vaardu "dievinaat" saprotu kaa loti lielu patiku pret kaut ko-tas vareetu but cilveeks,bet tas vareetu buut arii maakslas prieksmets utt
Miileet tas ir taads kaut kas "loti dzils"!Var miileet cilveeku,kuru nedievini-ar visaam vina sliktajaam ,labajaam iipasiibaam!:)

Es dievinu mirkļus, ko esmu pavadījusi kopā ar cilvēku, kuru mīlu. Mirkļus nevis cilvēku. Man dievināšana un mīlēšana ir divas dažādas lietas. :)

Dievināt cilvēku nozīmē viņu uztvert kā pārāku par visiem citiem, pielūgt kā elku, mēģināt līdzināties, pieņemt visus trūkumus, pielabināties.

Man tas asociejas , pirmām kārtām, ar apmatību un pielūgsmi, kas "mili" ideālu nevis konkrētu cilvēku, tēlu, ko pats esi izveidojis un "dievināsana" var sabrūkt mirkli, kad nak atklasme, ka cilvēks nav tas tēls... Dievināšana ir savu ilgu un cerību "ielikšana" otrā...

Manuprāt, dievināt nav tas pats, kas mīlēt. Dievināt nozīmē pielūgt. Manuprāt, mīlestība ir kas augstāks par dievināšanu.
Bet ja Tev vīrietis saka, ka viņš Tevi dievina, tad tas ir tas pats, kā viņš teiktu, ka Tevi mīl. ;)

mēs ar vīrieti retāk lietojam vārdu "mīlu, mīlēt",ja attiecināms ir uz mūsu attiecībām, jo uzskatam,ka "dievināt" ir kaut kas no augstākā plauktiņa.
es mīlēju savu ex, jo tas bija mans pirmais. es viņu tiešām mīlēju, bet nu..iepazīstot un plānojot kopdzīvi ar šo, es zinu,kas tas ir kas vairāk par mīlestību.
tad nu mēs dievinam viens otru..

Dievināt Tu vari jau pēc mirkļa, bet mīlēt- tas ir pilnīgi kaut kas cits, tās ir stipras un nobriedušas jūtas. Dievināšana nav nekas vairāk kā tā pati kaislība, tikai pie dievināšanas nāk klāt mazliet apmātība :)

dievināt - tas ir pieņemt, ka otrs ir ideāls, neredzēt viņa trūkumus un nespēt objektīvi izvērtēt viņa rīcību. amn jau liekas, ka tāda īsta dievināšana ir soli no apmātības.
mīlēt - redzēt viņa trūkumus, bet sadzīvot ar tiem un tos pieņemt.
neuzskatu, ka dievināšana ir kaut kas augstāks par mīlestību, lai dievinātu daudz nevajag - pietiek ar lielām rozā brillēm un jebkādu atteikšanos otru neidealizēt un uztvert objektīvi.