Paspēt izdarīt pirms nāves

Es, piemeeram, labpraat buutu jau dzemdeejusi vismaz vienu bernu, protams, appreceejusies... Aizbraukusi uz kaadu ljoti skaistu vietu, kur vel neesmu bijusi, kaartiigi paceljojusi... Palidzejusi cilvekiem noteikti, lai no manis butu kads ilglaicigaks labums... Vel jau skaistu butu, ja butu radiijusi ko paliekoshu...

Mīlēt un būt mīlētai!
Izdarīt savā profesionālajā jomā visu, cik vien varu!
Pārliecināties,ka maniem mīļajiem nekā netrūkst!

Iemācīties vismaz 24 fuette pēc kārtas. 8-)

Salomē, a cik tagad vari? :D

Salomē, a cik tagad vari?

Šobrīd tā pareizi diez vai kādu varētu. :D Pēdas vispār nav trenētas. (s) :D Bet nu kādreiz varēju 6 perfekti un 10 ne perfekti. :D

Manā ģimenē no tēva puses sievietes agrāk par 85 nemirst.... man vēl daudz laiks, lai visu paspētu izdarīt. :D

Bet principā - es gribu ģimeni - vīru, 3 bērnus un 2 kaķus. Gribu sasniegt karjerā to, ko esmu iecerējusi un tieši tajā virzienā. Gribu aizbraukt uz Lieldienu salām un Stonhendžu, lai savām acīm to burvību redzētu. Gribu kaut ko paliekošu aiz sevis atstāt. Vēl neesmu izdomājusi, ko. Ā, un gribu vēl vienu augstāko izglītību (pēc šī bakalaura, pēc maģistra, ko noteikti iegūšu!) - bet citā sfērā. Tā tīri priekš sevis - vecumdienās.

Man patika ,ka Gotlandee mums bija vairaaki taadi uzdevumi,vingrinaajumi ,kas saistijaas ar fantaaziju...tapeec laikam esmu liela fantazeetaaja!Vispaar interesanti kadreiz aizdomaaties,kaa buutu, ja tiesaam to vareetu driiz...!?

Es mīlu dzīvi un par nāvi nedomāju, dzīvoju tā kā vēlos un, lai būtu ko atcerēties.

....dziestošā balsī izdvesīšu slepkavas vārdu....

Man nav saraksts ar lietām, ko izdarīt pirms nāves. Bet ir tuvākā laika sapņi un mērķi, par ko arī domāju.
Bet zinu, ka vecumdienas vēlētos pavadīt siltajās zemēs, nevis LV. Gribu siltumu, sauli un mieru :)

Man tieši tas jautājuma formulējums šķiet stindzinošs :D Es, ja jautātu, tad tā: "Ko gribi izdarīt dzīves laikā?" Izklausās daudz jaukāk :D Savādāk šķiet, ka katru dienu jādzīvo ar nāves domām.
Runājot par mani, tad ir sapņu valsts, kurā noteikti gribu padzīvot, un ir mērķi. Tad ir tāds nekonkrēti uzburts wishlist, bet nu tur lietas tomēr mainās.
Toties ir tāds solījums sev, ko man ir vēlme ievērot visu dzīvi, t.i., pēc iespējas biežāk kaut ko izdarīt pirmo reizi. Katru dienu vai vismaz katru nedēļu zaudēt kaut kādu nevainību :D Sākot ar braukšanu pirmo reizi kādā trolejbusā, pirmo reizi mēģinātiem cepumiem, beidzot ar pilsētām, grāmatām, kultūras iestādēm, ekstrēmām padarīšanām, sevis pārspēšanām (piemēram, pirmo reizi noskriet kilometru 5min) utt. Tas patiesībā ļoti dzen uz priekšu, neļauj ierūsēt un liek paraudzīties uz vienkāršām lietām kā uz ko īpašu.