Vai jūs būtu kopā ar vīrieti kuram ir bērns?

Jā ,bet viss ir atkarīgs arī no tā kāds ir pats bērnsun cik vecs.Man sita kantiviens kuram meita bija nu riebīga rakstura ,viņa nedzīvoja kopā ar tēvu ,bet ar māti ,bet viņa bija tāda tipa cilvēks ,ka snu man ritīgi krīt uz nerva un pavērojot viņu savstarpējās attiecības sapratu ,ka man šitāda tipa vīrieši galīgi nepatīk. Bet tas bija viens gadījums ,bet ā man ar vīriešu bērniem vispār nekādu problēmu nav bijis ar visiem esu atradusi kontaktu.

ir tikai labi, ja cilvēks, kas jūt, ka absolūti to nespēs pieņemt, arī nedara,- Latvijā tāpat pietiek nelaimīgu un nemīlētu bērnu...

Piekrītu.Es labi apzinos,ka nespētu būt ar tādu vīrieti kopā,tad kamdēļ man ar tādu būt kopā?Lai ar viņu un viņa bērnu ir kopā kāda,kam nav iebildumu.Tāpat kā vīrieti neviens nespiež būt kopā ar sievieti,kurai ir bērns.Ar viņām arī kopā ir tādi,kas spēj sadzīvot ar svešu bērnu,nevis tie,kas nespēj.

Pašlaik šķiet, ka nevarētu, jo vēl jauna esmu, bet ja būtu tas īstais un vienīgais, kāpēc gan nē, bērns jau nav nekāda mēbele, bet daļa no tā otra cilvēka :)

Varētu padomāt,ka bērni,kuri nav pirmie vecākiem, ir mazāk mīlēti un mazāk vecākiem viņi interesē, vismaz dažas to te tā pasniedz.

Nav jau tā ka otrie bērni ir mazāk mīlēti, vismaz es to tā nedomāju! Bet lieta tajā, ka vīrietis jau to visu vienreiz ir izdzīvojis, zin visu grūtniecības norisi un zin kā ir kad bērniņš ir mazs, savukārt man tā visa ir pilnīgi jauna pieredze! Es gribu, lai man ar vīrieti tā pieredze ir vienlīdz interesanta un satraucoša, nevis viņš man pasaka, ai man tas viss jau ir bijis, tagad tev bū tā un tā, un tas notiks tā un šitā. Nu ir tač tā ka pirmdzimtie tiek gaidīti ar lielāku uztraukumu un interesi!

Kaut kā to sajūtu grūti izskaidrot.

Ja vīrietis vairāk negribētu bērnus, tad nē. Ja plānotu ģimeni ar mani, tad, domāju, atrastu risinājumu, kurš nesagādātu liekas problēmas.

Vai ari macis,ka maacit beernu uz poda vest,jo sieva darija ta un taa...

Bērna audzināšanā vienmēr varbūt domstarpības un te pilnīgi vienalga vai cita bērns vai kopējs un ja vīrietim ir tieksme salīdzināt ar iepriekšējo ,tad jau viņš visā var to saskatīt un teikt ne tikai saistībā ar bērnu.

Bez bērniem un punkts.
Izšautu pistolīti man nevajag,gribētu būt pirmā un vienīgā māte viņa bērnam!

Jā, būtu!

Tas nav baigi man,prasības pārak augstas man ir ! :D bet nekad nevaru būt droša par to kā dzīve iegrozīsies, tāpēc nekad nesaku nekad!
Bet pavisam noteiktti pieņemtu tādu situāciju, ka kādreiz,kad jau pati būšu mamma,mazums , paliktu veina ar bērnu, satiktu kādu vientuļo tēti nu tad jau varētu mest kauliņus kopā un būtu Happy family :D

Ja tas bērns nebūtu katru dienu ar tēvu kopā + jau būtu tādā saprātīgā vecumā no 7 gadiem uz augšu, tad varētu pieņemt, jo, lai gan man bērni so-so, tas kontakts viņiem ar mani kaut kā dabiski sanāk, esmu viņiem čoms, ar kuru var futbolu uzspēlēt :)

Bet, ja būtu maziņš - kādi 3-5 gadi, tad laikam vairāk svērtos uz Nē nekā Jā. Bet nu tās ir tikai manas iedomas par šādu situāciju, dzīve jau parādītu ko citu.

Esmu kopā ar tādu, bet bērns dzīvo ārzemēs ar māti.... brīžiem tas liekas šķērslis, bet brīžiem domāju, ka tur jau vairs neko neizmainīt.... kā jau meitenes te minēja, protams būtu forši ja pirmais bērniņš būtu mums kopīgs un reizēm liekas, ka mocu sevi ar tādām domām.....nezinu....

Jaa, bet taads vienreiz "izshavis" viirietis, ir ar pieredzi un iemanam bernu auklesana. Ja jus butu darba devejs, jus tacu izveletos pieredzejusu kandidatu, ja citadi vini butu vienlidzigi.

Man ir stabilas attiecības un mums abiem ir kopīgs dēliņš. Bet iedomājoties situāciju, ja būtu viena un satiktu jauku vīrieti ar bērnu, domāju ka jā - varētu veidot attiecības. Bet tas jau protams atkarīgs no situācijas, no tā kā bērns pieņem un es pati kā pieņemu, kā vīrietis pieņem (vai skatās skaidri uz lietām, vai tikai principiāli nostājas bērna pusē)...

daudz visādu aspektu, bet es vairāk sliecos uz JĀ

Tas domats - nepilngadigu bernu?

Smaržu i-veikals piedāva brendu smaržas par tiešām lieliskām cenām sākot no 10.00LVL

Ienāc apskaties V I E N K A R S I . L V

Mana atbilde būtu nē, jo pirmkārt, būtu jārēķinās ar bērna māti, ka viņai šā vai tā būtu liela nozīme vīrieša dzīvē. Un, otrkārt, tas, ka viņam jau ir bērns, ir tā teikt 'kavēklis' neveidot ģimeni ar tevi - viens bērns jau ir.

Shobriid pavisam noteikti nee. Turklaat vispaar shaubos, vai manaa vecumaa (patiik puishi savaa vacumaa) ir jau viirieshi ar beerniem un bez sievaam/draudzeneem. Arii peec paaris gadiem nee, ja man nebuutu beernu pieredzes. Vareetu buut kopaa, ja es pati buutu vientuljaa mamma (lai gan es ceru, ka nekad nekad taa nebuus), un tad es vareetu buut kopaa ar viirieti ar beernu. Kaa mana mamma ar savu draugu - abiem bijushas lauliibas, abiem beerni, bet nu jau kaadus 15 gadus dziivo kopaa un no savaam pusgjimeneem mums ir liela gjimene.

A, ja veidot taisaas daudzbernu gimeni, tad +/- 1 berns neko daudz neizskirs.