Eh, es arī pagājušogad vienā darba intervijā izkritu dēļ krievu valodas. Nu jā, bija arī citi iemelsi gan jau, ka es nederēju,bet man tā arī pateica: ka tas ir slikti, ka nezin, jo tur vajagot. Un es vēl pie tam biju norādījusi, ka it kā protu zemākajā līmenī, bet neko nesapratu, ko man saka :D Un jā,es neprotu ne lasīt, ne rakstīt, ne runāt, ne saprast krieviski :D varbūt zinu pāris vārdus pateikt, kā mani sauc, jā, nē, palīgā, un ka nesaprotu pa krieviski protu pateikt :D un dažreiz saprotu pāris vārdus, ko ka'ds aaka, nu tātad,neko neprotu :D
un jā ,man bija jau vēlme apgūt, grib vai negrib, pieteicos caur bezdarbnikeiem, bet dabūju darbu savā pilsētā un tad atkrita tie kursi.
Un tracina, ka daudz kur prasa, piemēram, Liepājā, jo tur redz daudz krievu dzīvo. Un par Rīgu nemaz nerunājot. Mani pat šokēja, ka manā pilsētā citos darba sludinājumos prasa.
Man nav nekas pret pašu valodu vai krieviem kā tautu (nu izņemot lecīgus, ka snez ko iedomājas no sevis), bet kaitina pats fakts, ka man savā dzimtenē grūti atrast darbu, jo, redz, te ir daudz krievu cilvēki un man jāprot tāpēc viņu valoda. Šī tēma jau ir izrunāta un izsmelta, protams, bet nu tas nav normāli, kāpēc tad nevar vienkārši saprast to,ka lai viss būtu latviski,tad visiem būs labi, jo tik daudz tak viņi sapratīs, ja veikalā viņiem pārdevēja tieks ko latviski vai kādā bankā vai kur citur.
Absurds,bet gribot negribot jāmācās,lai dabūtu darbu.