Ai, Odrie, cik smalki, man pat grūti ko jēdzīgu pretī atbildēt, cik prasmīgi esi izvilkusi vārdus no konteksta :)
Es tipiskus zīmolproduktus tādus kā YSL, Dior, Lancome u.c., kas to vien dara, ka maksā miljonus savām produktu "sejām", nesauktu par selektīviem. Tie tāpat ir masu produkti, bet jau galvas tiesu kvalitatīvāki un paredzēti drusku pārtikušākai "masai". Par īsteni selektīviem sauktu La Mer, Dead Sea Pemier un citus tamlīdzīgus pruktus, kur, jā, pamatā ir pamatīgi pētījumi, labāko sastāvdaļu meklēšana, un gala produkta cenu piemēro produktā ieguldītajam (nevis vispirms nosaka mērķauditorijas pirktspēju, vēlamo cenu, piemēram, 3ls vai 15ls, un tad nu mēģina iestīvēties šajos cenu griestos, produktā bāžot tīros brīnumus). Reāli pircējs maksā lielu naudu, jo produkts ir attīstīts līdz pilnībai.
Ahh... nu, jā, vel viena lieta - masu produkti nav tendēti uz problēmu risināšanu. Krēms no Drogām pumpas neārstēs, grumbas neizlīdzinās. Viņi vienkārši nav ieinteresēti, lai patērētājs atbrīvotos no problēmām - pumpām un grumbām. Viņu interesē, lai patērētājs ir kompleksains, lai viņš grib risināt problēmas, lai viņš grib pirkt, meklēt savām problēmām galu. Viņi nekad neieliks Drogu plauktos līdzekli, kas cilvēkus atbrīvos no problēmas, jo tiklīdz zudīs problēma, zudīs arī pircējs, maksātājs. Līdz ar viņa zušanu, zudīs arī ienākumi, galu galā - peļņa. Tas viss ir bizness.
Jā, arī eko-kosmētika ir bizness, arī selektīvā kosmētika ir bizness, bet atšķirība ir tajā, ka šo grupu produkti mākslīgi nerada patērētājam problēmu, kuru viņš grib risināt. Šie produkti vai nu uztur pašreizējā līmenī, vai arī reāli ārstē. Un, jā, par to arī maksā, izmaksas ražotājam augstākas, tādēļ arī gala cenas ir lielākas.