cik daudz var prasīt no otra?

man tur nebūtu , kur dzīvot :-/

jā mēnesis un tad uz laiku te
..aij , es esmu galīgi satraukusies, un apmulsusi , varbūt prasu pārāk daudz, bet tomēr man šķiet, ka ar otra viedokli ir jārēķinās, bet no otras puses - kā apmaksāt rēķinus neko nedarot :%27-( brrrrr

es, piemēram, nevaru teikt, ka esmu uz karjeru orientēts cilvēks, taču, ja otrs tāds ir - kā es varu to nerespektēt? :-|
man šķiet, ka tad ir jājautā, nevis cik daudz tevi mīl, bet cik daudz PATI mīli. |-)

tur jau tā lieta, ka mīlu , tādēļ jau negribu lai brauc.

ja man būtu vienalga , tad jau teiktu -lai tik brauc..

Sesilla, tu zini kā mani sameklēt draugiem.lv droši uzraksti un es tev pateikšu visu savu viedoklis par to visu, visus . varbūt tas tev palīdzēs ;)

aiz vārda visus bija jābūt + / - bet kāpēc neparādījās? :-D

manuprāt, tieši otrādi. tu gribi, lai tevi mīl šeit un tagad un nevēlies saprast, cik foršas iespējas tavs draugs palaistu garām, ja paliktu lv... man egoisms ar mīlestību nesaistās, nudien!

Jordana paldies, Tu jau man esi draugos :-)

mēs arī dzīvojam katrs savā valstī un ne jau tāpēc, ka nemīlam viens otru, bet gan tāpēc, ka saprotam, ka šobrīd tā vajag un tā ir labāk |-)

tiešām liels jums visām paldies, katrs viedoklis liek man pārdomāt savu rīcību

felixx-redz,jums tas abiem pashlaik der, tad jau tas ir super. abi esat atradushi variantu,kas der. bet autore tomeer ir noraizejusies par sho lietu,taatad nav apmierinaata ar sho situaaciju.
un tad jau viss vairs nav tik vienkaarshi.
kameer abiem labi,tikmeer ir ok...bet,ja viens juutas nelaimiigs,tad jaasaak domaat kompromisi..

es noveelu,lai jums izdodas.

tille, mums tā "derēšana" vairāk ir ar prātu. protams, ka ir ļoti skumji, ka nevaram būt ikdienā blakus, bet tas ir gan mana, gan viņa nākotnes labā.
es vairāk uz to skatos tā, ka gribu, lai viņam ir labas iespējas dzīvē, gribu, lai viņš sevi realizē, ir gandarīts un tā tālāk... nestāvu un nestāvēšu tam ceļā tikai tāpēc, ka esmu kaprīza un man bez viņa skumji.

visās situācijās var atrast vairāk vai mazāk, bet tomēr kompromisu. lai izdodās!

felixx-man ljoti patiik tavs domu gaajiens. protams,ka ir skumji,bet gan jau viss buus forshi :)
kas leeni naak,tas labi naak! kas leenaak iet,tas taalaak tiek utt...es vareetu veel turpinaat! :-)

ja jau ik pa laikam atbrauks mājās, tad tiešām egoistiski.

Mans draugs arī ir ārzemēs, protams, ka uznāk melnie un niķi, ka gribas viņu blakus, liekas, ka rokas nozlaižas, netieku ne ar ko galā... Bet saņēmos un ir ok. Cenšamies, lai izdodas 1x-2x mēnesī aizlidot pie viņa - zinu, ka tas nav ilgterminā (visa šī pārlidošana) un tad ir stimuls paciesties. Labs nāk ar gaidīšanu!!! ;-)

Nu, man liekas diezgan normāli gribēt, lai cilvēks paliek LV. Jūs taču esat pāris, kāda jēga tad būt kopā, ja reāli nemaz nav kopā?! bet tajā pašā laikā nevajag neko uzspiest un aizliegt. Ja man būtu tāda situācija, es vienkārši gaidītu, kad tas cilvēks pats pieņemtu lēmumu nebraukt, bet, ja brauktu, tad neturētu un tad jau galu galā skatītos, kas būtu - vai man pagaistu jūtas, vai viņam pagaistu jūtas, vai tomēr viņam ļoti manis pietrūktu un viņš atbrauktu atpakaļ...

man liekas, ka vienā reizē to otru tā var pazaudēt. Ja tā ir jau sistēma - es gribu tā, tātad tā tam ir jānotiek, tad brīdī, kad patiesi tas būtu pieļaujami, džeks jau sāk domāt, ka pietiek, cik var dancināt pēc savas stabules.

Man atkal liekas, ka miilestiibaa nekad neko nepieprasiisi un veeleesies kaa otram ir labaak.

zinu ka man egoisms ir izteikta īpašība

Man bija apgriezta situācija - vīrieša dēļ (viņš nevēlējās, lai braucu prom, pat ne uz pusgadu - tas būtu mazākais iespējamais laiks, lai nav sankcijas par līguma laušanu) atteicos no vairāk kā ļoooti laba darba piedāvājuma (no diviem līdzīgiem, bet viens no tiem bija tiešām izcils). Vai nožēloju? Nemāku teikt; protams, brīžiem domāju, kā būtu, ja būtu.. iespējas, ko tas darbs man sniegtu - milzīgas, pieredze neatkārtojama un nenovērtējama. Tā vietā izvēlējos mierīgu sadzīvi ar draugu, tiesa gan, arī ārzemēs, bet daudz tuvāk Latvijai, nekā es būtu, ja pieņemtu darba piedāvājumu. Vēl nevaru spriest arī par to, cik apmierināta ar savu lēmumu jūtos, kamēr neesmu pie viņa aizbraukusi un atgriezusies ikdienas rutīnā.. :D :D Tad jau redzēs. Ceru, ka tiešām nenāksies nožēlot.

Jordana,es labrāt ar tevi sakontaktētu.
Mans vīrietis jau 4 mēnešus ir prom Vācijā. Un vispār cik esmu novērojusi,mums situācijas līdzīgas. ;-)